Noslēpumainā Latvija

Valērijs Paramonovs

Noslēpumainā Latvija

Pirmais noslēpums. Latvija – Zemeslodes labā auss

Atsevišķu valstu prezidentu, valdības locekļu, Saeimas, partiju, baņķieru un uzņēmēju konsultācijas manī vienmēr raisījušas izbrīnu par šo cilvēku ezoterisko analfabētismu. Piemēram, ko nozīmē Latvijas prezidenta vēlēšanas Saules aptumsuma laikā vai viena plusa un divas mīnusa zvaigznes Latvijas ģerbonī. Kā var vadīt valsti vai nodarboties ar uzņēmējdarbību, nezinot savas valsts vērtību, tās īpatnības, vēsturisko misiju un mijiedarbību ar apkārtējo pasauli?

Mūsdienās ezoteriku kā zinātni mēģina diskreditēt, pielīdzinot to primitīvai maģijai. Ar terminu “ezoterika” saprotam nevis to, kā rakstīts internetā – “slepenās zināšanas”, mēs to definējam kā visu pasaulē pieejamo zināšanu sintēzi. Zinātnes un reliģijas sintēzi.

Bet nenodosimies teorētiskiem spriedelējumiem, tas šobrīd nav nepieciešams. Noteiksim vismaz vienu reālu ezoterikas komponenti – FORMU, kas ļauj mums orientēties dzīvē.

Forma ir viena no universālajām konstantēm, vienā līmenī ar skaņu, krāsu, skaitli, lai gan  zinātnē pastāv citas universālās konstantes, piemēram, tādas kā gaismas ātrums vakuumā, gravitācija, elektrona masa utt.

Viena no ezoterikas sadaļām ir sakrālā ģeometrija. Caur to var piekļūt daudziem Zemes–Cilvēka–Visuma noslēpumiem. Pat tiem, kurus zinātne nepazīst, jo redzamais ir apgriezts neredzamā attēls.

Tātad –forma ir informācijas un enerģijas atslēga, spēka ģenerators un vārti uz citām dimensijām.

2001. gadā savas 142. ekspedīcijas laikā mēs atklājām Zemeslodes kreiso plaukstu. Tā bija Peloponēsas pussala ar Atēnām Grieķijā (sk. 1.att.).

Nedaudz agrāk, 1992. gadā mūsu uzmanību piesaistīja fakts, ka Latvija acīm redzami līdzinās auss gliemežnīcai. Turklāt, ja ausi uzliekam uz kartes, var redzēt, ka tā nav vienkārši auss, bet tieši labā auss (sk. 2. att.).

Latvijas robežu teritoriālās un ģeogrāfiskās kontūras, kas parāda auss gliemežnīcu, tapušas pakāpeniski, laika gaitā. Rietumu aprises veidojušās ap 4500. g. p.m.ē., kad ledājs atkāpās un beidzot nostabilizējās Litorīnas (mūsdienās Baltijas) jūras līmenis.

Līdz 12. gs. dienvidu un austrumu piekraste bija pamatā jau noformējusies un Baltijas tautas pilnībā iedzīvojušās šajā apvidū. Izveidojot Livonijas valsti, robežas dienvidos ar Lietuvu un austrumos ar Krieviju, tā ieguva savu galīgo formu.

 

Pēdējais pieskāriens auss gliemežnīcas veidolam Latvijas teritorijā veikts 1918. g., iezīmējot ziemeļu robežu starp Igauniju un Latviju.

Tagad no tīri ārējas līdzības pāriesim pie analīzes.

 

Viena no Latvijas misijām ir saņemt, proti, sadzirdēt Dieva Tā Kunga informāciju un plānus pārejai Zelta laikmetā. Mēs ar šo jautājumu nodarbojamies vairāk nekā divdesmit četrus gadus. Ja runājam par ausi un tās spēju uztvert apkārtējās vides skaņu vibrācijas, ir jāsaprot, ka mūsu ausis spēj dzirdēt diapazonā no 16 līdz 20 000 Hz (gaisa vibrāciju skaits sekundē). Virs šīs robežas ir ultraskaņas, zem tās — infraskaņas, kuras mēs nedzirdam.

Cilvēks dzīvo trokšņu pasaulē. Vēja šalkas, jūras viļņu duna, pilsētas transports, dzīvokļa televizors, ledusskapis. Vārdu sakot, ne dabā, ne apdzīvotā vietā nav absolūta klusuma.

Komplektā ar četriem pārējiem maņu orgāniem dzirde dod mums informāciju par visām pārmaiņām vidē. Pat tad, kad mēs guļam, dzirde darbojas.

Mehāniskās vibrācijas caur nervu impulsiem ausī pārtop elektriskajās vibrācijās. Dzirdes orgāni uztver skaņu un sakārto to sastāvdaļās. Tehnokrātu leksikā tie ir diskrēto frekvenču šaurjoslas analizatori. Ultraskaņas var izraisīt sliktu dūšu, bet infraskaņas apgrūtina elpošanu un sirdsdarbību.

Satraukuma, baiļu un stresa situācijās paaugstinās ārējās auss jutība un otrādi — ērtā, emocionāli bremzētā stāvoklī auss jutība samazinās.

Secinājums Nr. 1

Latvijas ausij jābūt ar palielinātu jutību.

Sievietes ir jūtīgākas nekā vīrieši, tāpēc viņas vieglāk pamostas no trokšņa naktī.

Teiciens “Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā” ir nepatiess. Ausis nav savstarpēji savienotas. Daudzi domā, ka ausis ir tikai dzirdes orgāns, taču tā nav. Tieši ausīs atrodas mūsu LĪDZSVARA orgāns. Iekšējā auss, precīzāk, tās gliemežnīca (sk. 3. att.), ir pati sarežģītākā daļa, kas turklāt ir atbildīga par ķermeņa orientēšanos telpā, proti, regulē līdzsvaru (vestibulāro aparātu).

Mehānisms ir vienkāršs: kad kustinām galvu vienā no trim plaknēm (garumā, platumā, augstumā), šķidrums no vieniem impulsu uztvērējiem pāriet pie otriem. Vertikālie kanāli nosaka līmeņa celšanos vai kritumu, horizontālos pagriezienus un rotāciju.

Secinājums Nr.  2

Latvija ir ne tikai dzirdes orgāns, bet arī līdzsvara orgāns.

 

Enerģijas kustība labajā ausī (Latvijā) iet pulksteņa rādītāja kustības virzienā, bet kreisajā – pretēji pulksteņrādītāja virzienam.

Auss gliemežnīca vienlaikus ir arī antena, un cilvēks izmanto abas ausis, piemēram, lai noteiktu virzienu, no kura nāk skaņa. Tā kā cilvēkam nav kustīgas un skaņas uztveršanai ērtas ausu gliemežnīcas, lai labāk atšķirtu kādu skaņu, viņam jāpagriež galva. Mūsu ausis dzird atšķirīgi, un, gluži tāpat kā rokām, ir arī vadošā auss un sekundārā. Vadošā ir tā, kura precīzāk saklausa vārdus. Augstākas frekvences skaņas cilvēks vecumā uztver arvien sliktāk.

1969. gadā franču neirologs Pols Nožjē (Paul Nogier) izvirzīja hipotēzi, ka cilvēka auss pēc izskata atgādina embriju. Galvenais, kam viņš pievērsa uzmanību, – auss gliemežnīcā, tieši tāpat kā smadzeņu garozā, projicējas cilvēka ķermenis.

Secinājums Nr.  3

Latvijai ir iespēja pavērt jaunu Zelta laikmeta redzējumu.

Cilvēka embrijam 7–8 nedēļu attīstības stadijā žaunu atveres vietā veidojas auss. Kā var redzēt, pat paviršu skatienu uzmetot, auss nebūt nav vienkāršs orgāns. Tās anatomija un fizioloģija ir praktiski noskaidrota, bet kā cilvēks dzird, joprojām ir noslēpums.

Papētīsim tuvāk šo dzirdes un ausu noslēpumu.

Cilvēka auss sastāv no trim daļām:

ārējās auss (skaņu savācējas),

vidusauss (skaņu tālāk novadītājas),

iekšējās auss (skaņu uztvērējas).

Ārējai ausij arī ir trīs daļas:

auss gliemežnīca,

ārējā auss eja,

bungādiņa.

Secinājums Nr.  4

Attiecībā uz Latviju – auss gliemežnīca ir Zemes virsma, auss eja – Rīgas jūras līča ūdens, bet bungādiņa – Rīgas jūras līča dibens.

Jevgēņijs Velhovers savos pētījumos nonāca pie secinājuma, ka pareizas auss gliemežnīcas proporcijas liecina par cilvēka harmonisku attīstību, bet auss ģeometrijas atšķirības norāda uz psihisko un fizisko disharmoniju. “Neparasti lielas, kroplīgas, uz āru izvirzītas vai kaklam pieaugušas, saplacinātas ausis norāda uz iedzimtu deģeneratīvu patoloģiju.”

Secinājums Nr.  5

Aplūkojot auss gliemežnīcas proporcijas uz mūsdienu Latvijas teritorijas virsmas, var secināt, ka proporcijas ir ievērotas un Latvijas auss ir harmoniska.

Ārējās auss ejas vidējais garums ir 3,5 cm. Tajā atrodas dziedzeri, kas izdala ausu sēru. Virzienā uz bungādiņu sēra daudzums mazinās. Ausu sērs ir vaskveida tauku un sēra sekrēts, kas aizsargā dzirdes eju pret baktērijām, sēnītēm, kukaiņiem un putekļiem. Ausu sērā krājas visi ausī iekļuvušie netīrumi un putekļi. Auss ejā ir silts, mitrs un tumšs, un tā ir ļoti piemērota vieta sēnītēm.

Secinājums Nr.  6

Rīgas jūras līcī krājas visi Latvijas netīrumi.

Sēra daudzums ausīs mēdz būt atšķirīgs. Sērs ausī izdalās pie košļāšanas kustībām.

Aplūkojot Latviju kā auss gliemežnīcu, lai cik savādi tas nebūtu, tieši ārējās auss ejas (Rīgas jūras līča piekrastes) rajonā, proti, Ķemeros, arī izdalās sērs. Tur atrodas daudzi sērūdeņraža avoti, kas jau izsenis izmantoti ārstniecībā. Pēc analoģijas var teikt, ka šī ir Latvijas ārējās auss eja.

Kā jau iepriekš minēju, auss eju iecienījušas ne tikai sēnītes, bet arī kukaiņi.

Reiz ekspedīcijā gulēju zālē un, saplūdis ar dabu, baudīju svētlaimi. Taču binārajā pasaulē visam beigas ir gluži pretējas. Manā ausī bija ielīdis kaut kāds kukainītis. Kamēr es apdomāju, ko darīt, tas jau bija nokļuvis līdz bungādiņai un manu svētlaimi nomainīja neciešams diskomforts. Insekts ar savām kājiņām radīja briesmīgas sāpes. Pats trakākais, ka to nav iespējams uzreiz izņemt. Es pielēcu kājās, sāku aiz sāpēm kliegt un lēkāt uz vienas kājas, noliecot problemātisko ausi virzienā uz leju. Man palaimējās, jo kukainim tomēr nepatika sērainā vide un viņš pats atbrīvoja manu ausi no savas klātbūtnes.

Bet ne jau vienmēr tā notiek. Dažreiz kukainis iestrēgst sērā un laukā netiek. Tādā gadījumā ausī jāiepilina tauki vai augu eļļa. Ceru, ka lasītājs saprot, — ne jau nu karsta. Rezultātā kukainītis nosmok un vairs netraumē bungādiņu. Tad var mēģināt to izvilkt ar pinceti vai arī doties uz slimnīcu. Liet ūdeni ausī ir bezjēdzīgi, jo, tā kā kukaiņi būtībā ir amfībijas, viņi ūdenī jūtas labi.

Bungādiņa atdala ārējo ausi no vidusauss. Bungādiņas ārējā virsma ir ieliekta uz iekšu kā piltuve, tātad atbilst slēdzienam par Rīgas jūras līci kā bungādiņu.

Šeit nerunāsim par iekšējās auss uzbūvi; tā ir ļoti sarežģīta, lasītāju nogurdinoša, bet attiecībā uz Latviju priekšlaicīga, jo vidusauss un iekšējā auss atrodas zemes dzīlēs, zem Rīgas jūras līča dibena. Mēs sastopamies ar daudzām grūtībām.

Pirmkārt,

cilvēka auss noslēpumi vēl nav pilnībā atklāti,

otrkārt,

zemes dzīļu ģeoloģija arī no ezoterijas pozīcijām ir pārāk maz pētīta,

treškārt,

lasītājam jāzina, ka Zemes auss ir daudz jūtīgāka par cilvēka ausi, jo tā uztver frekvences, kuras cilvēka auss uztvert nespēj (infraskaņu, ultraskaņu).

1972. gadā V. Kvirčišvili konstatēja, ka auss gliemežnīcas akupunktūras punktiem raksturīga:

1) zemāka līdzstrāvas pretestība,

2) lielāks elektriskais potenciāls,

3) paaugstināta saslimstība.

Secinājums Nr.  7

Latvijas iedzīvotājiem raksturīga augsta saslimstība.

Pēc starptautiskās klasifikācijas izšķir 130 akupunktūras punktus, kas ir saistīti ar visu organismu.

Secinājums Nr.  8

Latvijas teritorijā ir izeja visiem 30 auss gliemežnīcas akupunktūras punktiem.

Saskaņā ar mūsu pētījumiem Latvijā ir 284 anomālās zonas.

Secinājums Nr.  9

Katrs Latvijas reģions ir saistīts ar kādu orgānu (skat. 4. att.), tāpēc, katram reģionam ir savi dzimstības, mirstības, saslimstības, u. c. rādītāji.

1982. g. R. Duranjans izveidoja auss gliemežnīcas leņķa (tangenciālo) koordināšu sistēmu. Tās pamatā fakts, ka cilvēkam ir 12 enerģētiskie kanāli. Duranjans lokalizēja pašu svarīgāko cilvēka ķermeņa orgānu un daļu projekcijas uz auss gliemežnīcas (sk. 5.att.)

Secinājums Nr.  10

Visu Latvijas teritoriju var sadalīt 12 zonās.

 

 

Kas tālāk?

Kur atrodas Zemeslodes kreisā auss?

Veicot pirmos provizoriskos zemeslodes labās auss pētījumus, sākām pētīt Latvijas auss akupunktūru un nodomājām, ka pēc analoģijas ar cilvēku, kaut kur pasaulē jābūt arī  kreisajai ausij.

Un 2003. gadā mūsu 166. ekspedīcija devās uz Eiropu. Pētījām Venēciju, Vatikānu, Vezuvu un Etnu, bet par Zemeslodes kreiso ausi mums nebija ne jausmas, ekspedīcijas plānos nekā tāda negadījās, līdz brīdim, kad iegriezāmies Sirakūzās.

Pilsētas centrā mūsu uzmanību saistīja skaistas klintis ar ekstravagantām drupām (sk. 6. att.). Atstājām busiņu un devāmies turp. Mūs sagaidīja kārtējais brīnums – Dionīsija auss. Varenā klintī bija ieeja grotā, kuras augstums ir aptuveni 21 m un platums 6 m (sk. 7., 8.att.). Tās forma patiešām atgādina cilvēka ārējās auss eju. Iegājuši sapratām, ka tā ir apmēram simts metrus gara, un pat ejas izliekums atgādina auss eju. Bet tas vēl nebija viss! Grotas iekšienē pat čuksti pārauga  spēcīgā skaņā.

Leģenda vēsta, ka Sirakūzu tirāns Dionīsijs grotā turējis savus ienaidniekus, lai noklausītos, ko šie runā.

Sicīlijas sala, uz kuras atrodas Sirakūzas, visos laikos kalpojusi par tiltu, kas savieno Austrumus ar Rietumiem, Eiropu ar Āfriku, un nav jau nekas pārsteidzošs, ka tieši tur atrodas zemeslodes kreisā auss.

 

Izpētījuši skaņas efektus, stāvējām zemeslodes kreisās auss ejā, un es uzdevu vienu un to pašu jautājumu visiem ekspedīcijas locekļiem:

“Ko mums grib pateikt zemeslodes kreisā auss?”

Interesantākās atbildes bija:

“Gadsimtiem kliegušas, nu čukst līdz pat šai dienai. Pasteidzieties uz tālu gājienu. Saules apžilbinātais neatšķir ēnu aprises un, tumsā neko neredzot, palaidīs nebūtībā galīgo mērķi. Divas ausis ir divas izejas un divi sākumi. Šeit ir tikai viena, otra nav dota. Tā var atklāt tikai vienu pusi.”

“Viss attīstās harmoniski. Dzirde, garša un krāsa. Šeit ir dabas pastiprinātāji. No šejienes var nodot tālāk visu, ko tu lūdz.”

“Acis, tās ir dvēseles un jūtu pārvaldnieki. Bet kājas vai rokas ir visu lietu izpildītāji, tātad gribas veicēji.”

“Zeme nāk pie jums tikai no apakšas. No turienes apakšsistēma ienāk jūsu dzīvē. No turienes pieredzes, dabas, apakšsistēmas spēks.”

“Ne jau ausī, bet Dionīsijā tā lieta. Tur ir enerģijas un gribas veidotāji. Dionīsijs jums caur ausi dod spēkus, jo cilvēkam ausis ir pasaules pieņemšanas vai noraidīšanas avots. Visas pasaules izpausmes ir skaņās, vārdos, un visa virkne sagulst notīs.”

Iegūtais materiāls bija diezgan interesants. Sevišķi aspekts: “Ne jau ausī, bet Dionīsijā tā lieta.”

Pēc tam “Dionīsija ausij” jautājām, ko tā saka par Latvijas ausi.

“Tur sistēma ir atšķirīga. Dabiskā auss ir šeit, bet Latvija ir citas plūsmas atspulgs. Robežas ir izveidojuši cilvēki, kuri nesaprot pilnu sistēmas nozīmi. Savienojuma sistēmu starp Dievu un cilvēku. Un, ja šeit ir savienojums ar apakšsistēmu, tad Latvijā ar virssistēmu. Tur ir vieta starpnieku apmācībai sēra šķīdināšanā.”

Kā jau iepriekš minēts, sērs, kas izdalās auss ejā, aizsargā ausi. Tam piemīt baktericīdas īpašības. Kad sērs izdalās pārmērīgi, veidojas ausu korķi, kas pasliktina dzirdi. ASV ik gadu aptuveni 12 miljoni cilvēku, sēra problēmas mocīti, dodas pie ārstiem. Vai Latvijā ļaudis dzird labāk?

Latvijā pie auss ejas pamatnes Ķemeros izdalās sērūdeņradis. Arī pie Sirakūzām ir sērs. Tur ir viens no Eiropas aktīvākajiem vulkāniem – Etna. Kā redzams, arī pie zemeslodes otras auss ir sēra izdalījumi.

Pēdējais Dionīsija ausī kontaktā iegūtais materiāls vēsta:

            “Ja šeit (Sirakūzās) cilvēkam ir saikne ar apakšsistēmu, tad Latvijā ir saikne ar virssistēmu.”

Es domāju, ka lasītājs saprot, ka šajā gadījumā apakšsistēma nozīmē Zemi un tās dzīles, bet virssistēma – kosmosu.

Un kas tālāk?

Kāda ir Latvijas saikne ar Visumu? Vistiešākā!

 

Bet par to — nākamreiz.