Mistērija

Dzeltenīgi iekrāsotās (2 vietas ar vienādu tekstu) jāraksta krieviski. Tā, kā rakstīts ar latviešu burtiem un zīmēm…Man nav uz klaviatūras krievu burtu!

Cīņa par dvēseli

VALĒRIJS PARAMONOVS — Starptautiskās Nostradama akadēmijas akadēmiķis, Latvijas un Starptautiskās Parapsiholoģijas un ezoterikas asociācijas prezidents, mācību centra „Gudrība” direktors. Vadījis 257 dažādas ekspedīcijas pasaulē, kuru darba procesā izpētītas mūsu planētas anomālās zonas, kā arī megalītiskās būves Stonhendža –Anglijā, Karnaka — Francijā, Solovku salu labirinti, dolmeni — Kaukāzā, Arkaims Urālā u. c. Šo ekspedīciju uzdevums — izprast un analizēt situāciju mūsu planētas enerģētiski spēcīgajās un anomālajās vietās un strādāt, lai situāciju stabilizētu. Padomju Savienībā pirmā ezoterikai, parapsiholoģijai un ufoloģijai veltītā informatīvā biļetena „M-skij treugoļņik” redaktors.

Valērija interešu lokā ir visu uz zemes esošo zināšanu sintēze.

Sērijā „Ezoterikas enciklopēdija” laidis klajā vairākas grāmatas.

Ir 70 dažādu publikāciju autors.

Īsi sakot, viss, ko dara Paramonovs, ir vairāk nekā nopietni.

Lia Guļevska

Pirms redzēt šo vīru vaigā, vēlreiz pārlasīju publikāciju 2006. gadā „Latvijas Avīzē”:

„Saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju V. Paramonovs uzskata, ka vispasaules evolūcijas kontekstā īpaša vieta ierādīta Latvijai. Mūsu valsts misija ir uzņemt informāciju no Pasaules Dieva, to pārbaudīt, interpretēt un atdot tālāk realizācijai Āzijas kontinentā. Fakti liecina, ka šobrīd tikai divdesmit procenti zemeslodes iedzīvotāju gatavi pārejai uz sesto rasi, Latvijā tam ir nobrieduši jau trīsdesmit pieci procenti. Energoinformatīvajā ziņā tieši šeit izšķiras pasaules liktenis.

Evolūcijas uzliesmojumu parasti rada kultūru sintēze. Latvija daudzo gadsimtu gaitā sakrājusi milzīgu potenciālu, sintezējoties vācu, poļu, zviedru un krievu kultūrām. No evolūcijas viedokļa tas ir ļoti labi, jo saskaņā ar bioloģijas un ģenētikas likumiem tautai ir visu laiku jāattīstās. Diemžēl parapsihologa prognozes nav iepriecinošas: „Dievs uzlicis Latvijai šo misiju, bet tās realizēšana saistās ar nepieciešamību izpildīt vairākas prasības. Manā uztverē biedējoša ir daudzu mūsu sabiedrības locekļu aizvien pieaugošā alkatība, kad cilvēki nesaprot, ka nauda var būt tikai līdzeklis, nevis mērķis.”

Uz vispārējā ekoloģiskās situācijas pasliktināšanās un paaugstinātās radiācijas fona palielināšoties saslimšana ar onkoloģiskajām, kā arī dažādām sirds un asinsvadu slimībām. Šīs nelaimes visvairāk skaršot tos cilvēkus, kuri ir ļauni un agresīvi. Izvairīties no nevēlamajām izpausmēm var tikai vienā veidā – ja cilvēki būs uzdotās misijas cienīgi.

— Ir 2012. gads. Vai un kas aizvadīto gadu laikā mainījies?

Valērijs PARAMONOVS: Esam izstrādājuši koncepciju. Ir tāds termins: evolucionārā spirāle. Eksistē Eiropas evolucionārā spirāle un Āzijas evolucionārā spirāle. Šobrīd, ja runājam par Latviju, Eiropas evolucionārās spirāles centrs atrodas Rīgā, aziātiskās – Ķīnā. Kā esat pamanījusi, Ķīnai neklājas slikti, ko diemžēl nevar sacīt par Latviju. Ķīna virzās ar „+” zīmi, Latvija ar „–„ zīmi. Turklāt neskatoties uz to, ka tai ir misija.

— Kāds iemesls?

— Iemesls? Pēc Nostardama pareģojuma — šobrīd pasaulē notiek Trešais pasaules karš. Latvijā lielos vilcienos ir tāds pats stāvoklis kā 1939. gadā, kad Hitlers un Staļins sadalīja Baltijas valstis. Šobrīd šeit krustojas Krievijas un ASV intereses. Un Latvijā notiek karš. Ja runā par Nostradamu, esam bijuši mājā, kurā viņš dzīvoja, arī pie viņa kapa. Jā, viņš tiešām ir atstājis vēstījumu, kurā teikts par Trešo pasaules karu. Taču šis karš nerisinās fiziskajā, bet smalkajā plānā. Šobrīd cīņa notiek par katra cilvēka dvēseli. Ja paskatāmies, kas notiek pasaulē, tad nākas secināt: nekā laba. Visiem uzspiež amerikānisko dzīvesveidu — domāt nevajag. Dvēsele? Pasakas! Dievs ir viens un tas saucas „dolārs”. Diemžēl jaunieši uz šī āķa uzķeras — primārais ir nauda un labsajūta instinktu līmenī. Cilvēku lielākais vairums nolaižas tikai līdz savu instinktu apmierināšanai. Vai tāda pat situācija nav arī Latvijā? Ja sacītu skaudrāk, Latvija, skatoties Dieva acīm, šobrīd ir izmēģinājumu poligons. Perspektīvā — kas notiks nākotnē? Amerikāniskais dzīvesveids sasniedzis arī Krieviju. Par šo jaunatni vispār paklusēšu, tur viss ir skaidrs, tā ir popkorna un kokakolas paaudze, kas negrib neko domāt. Šobrīd lielās līnijās notiek cilvēka un viņa smadzeņu robotizācija. Ja paskatās internetu, tur tas pats: spēles, spēļu automāti… Internetmānija nav ārstējama. Šīs svabadi palaistās sistēmas rezultāti liecina, ka ir sasniegta noteikta robeža.

— Vai tas savā ziņā jau nav pasaules gals?
— Ja runā par pasaules galu, tad mūsu pozīcija ir nedaudz savādāka. Mēs pēc būtības esam optimisti. Tagad, kad visi kliedz par pasaules galu, mēs runājam par Zelta laikmetu. Pietiek noņemties ar šīm blēņām! Klimata maiņas, magnētisko polu maiņas utt. Mēs ejam tālāk.

— Piedodiet, ka pārtraucu. Bet kādas ir jūsu attiecības ar Sauli? Saulē tiešām notiek daudz kas neparasts…

— Jūs runājat absolūti pareizi. Procesi, kas pašreiz notiek ar mūsu civilizāciju, vistiešākā veidā ir saistīti ar Sauli. Mēs savā kārtējā lielajā ekspedīcijā šopavasar devāmies uz Maltu. Tur izdevās nofotografēt brīnumainu Sauli. Attēlu nosaucām „Zelta laikmeta Saule”. Šīs ekspedīcijas laikā uzņēmām 184 anomālus Saules fotoattēlus, līdz šim nevienā citā ekspedīcijā tā nav bijis. Atgriezušies sākām skaidrot, kāpēc tiešām ar Sauli notiek tādas lietas. Zinātnieki izpētījuši, ka tās magnētiskais lauks šobrīd vājinās. Tāpat arī Zemes magnētiskais lauks. No Visuma uz Zemi nāk ļoti blīva protonu plūsma. Maltas ekspedīcijā aizrakāmies līdz tam, ka šī protonu plūsma, nākdama uz Zemi, iedarbojas uz katra cilvēka smadzenēm, konkrēti — uz epifīzi, kas principā ir pārkārtošanās uz jaunām enerģijām. Ko tas nozīmē? Ja runā par pāreju uz Zelta laikmetu, viss ir ļoti vienkārši. Šajā nākotnē diemžēl neieies visi, tikai tie, kas kaut nedaudz, bet ar sevi strādā. Var sacīt arī tā, ka nākotnē neieies visas cietās sistēmas, jo tās tiks salauztas. Fiziskajā plānā tā būs nāve. Tie, kas jaunajām enerģijām, par kurām runāja jau Rērihi, spēs piemēroties, pakāpeniski piemērosies arī Jaunajam laikmetam. Ko nozīmēs šī pāreja? Kas ir apokalipse? Tā ir revolūcija, kurai cauri gājušas visas iepriekšējās civilizācijas. Mēs strādājam pie tā, lai tā nebūtu revolūcija, bet evolūcija! Nevar visu salauzt vienā dienā! Procesam jānotiek pakāpeniski.

— Vai Augstākie spēki domā tāpat?
— Protams, protams.

— Cik labi!

— Kur slēpjas 2012. gada 21. decembra būtība? Zināms, ka tās ir maiju kalendāra beigas. Bet nekur maiju kalendārā nav sacīts, ka tas ir pasaules gals! Tās vienkārši ir viena laikmeta beigas un cita laikmeta sākums. Kas un kā būs, lūk, pie šī jautājuma arī strādājam. Plānojam ekspedīciju uz Antarktīdu, uz Ziemeļpolu, uz Lieldienu salu, Dienvidameriku. Mūsu pozīcija ir vienkārša: 2012. gada 21. decembrī nekāda pasaules gala nebūs. Tas jau notiek. Katram cilvēkam ir savs 21. decembris. Ko vēsta Bībele? Kristus otro atnākšanu. Tad, lūk, tas arī pašreiz notiek. Kristum nav nekādas jēgas nākt otrreiz uz Zemi, lai mūsu vietā atstrādātu mūsu parādus. Patlaban Kristus ienāk katra cilvēka dvēselē un katrs cilvēks pats kārto savas dzīves eksāmenu. Arī mūsu varas vīri. Tiekos ar viņiem, konsultēju. Diemžēl viņi neizprot ne ezoteriku, ne parapsiholoģiju. No tā arī rodas visas problēmas Latvijā. Notiek karš, kurā nav uzvarētāju. Viss ir kaut kā nenopietni.

— Kāda ir jūsu attieksme pret trim tumsas dienām? No tām savulaik brīdināja jau Tēvs Pio.

— Cilvēks pēc savas būtības ir tik primitīvs, ka viņam vajadzīgs brīnums. Pat nepietiktu, ja katram būtu lidojošais šķīvītis. Bet ja runā par trīs tumsas dienām, tad tās jau ir bijušas. Kā jau minēju, šogad devāmies 16 dienu ekspedīcijā uz Maltu. Interesanti, ka sākumā plānojām lielu ekspedīciju pa Centrālo Ameriku, tieši sakarā ar maiju kalendāru. Taču situācija izveidojās tāda, ka uz Centrālameriku aizbrauca Ivo Puriņš, lielākais maiju kalendāra speciālists. Viņš jau maiju pasaui apmeklējis – bijis Meksikā, Gvatemalā, Belizā. Gribējām doties uz Kubu, pētīt Atlantīdu un Bermudu salas. Taču sapratām, ka tā šobrīd nebūs īstākā vieta. Izvēlējāmies Vidusjūru. 13. martā izbraucām no Rīgas un tieši 13. martā no Centrālamerikas Rīgā atgriezās Ivo Puriņa ekspedīcija. Starp citu, cipars 13 maijiem ir svēts, arī 20. Tie ir svētie skaitļi, uz kuriem būvēts viss viņu kalendārs.

— Kāpēc galu galā izvēlējāties Maltu?

— Šogad 20. martā plkst. 7.14 iestājās astronomiskais pavasaris. Pavasara saulgrieži. Spēcīgas enerģijas brīdis. Senatnē Maltā dzīvoja tautības, kurām bija ļoti savdabīga reliģija. Viņu uzbūvētie tempļi ir vecāki nekā ēģiptiešu piramīdas. Šo tempļu drupas, kuru vecums sasniedz 5 – 6 tūkstošus gadu, saglabājušās līdz mūsdienām. Monumentālie maltiešu tempļi ir vienas no noslēpumainākajām un aizvēsturiskākajām būvēm Eiropā. Kādā konkrētā templī pavasara saulgriežos Saules stars apspīd altāri. Tas notiek vienreiz gadā un tikai uz piecām minūtēm! Būtībā šis templis ir sena observatorija. Brīnumainā kārtā mūsu ekspedīcijai izdevās tur nokļūt. Jāteic gan — tas nebija viegli. Visur apsargi, dzeloņdrātis… Taču Dievs palīdzēja, nokļuvām. Tālāk notika vēl lielāki brīnumi, savādāk to nenosaukt. Pirmais, protams, bija tas, ka vispār tur nokļuvām. Otrs, ka tempļa administrācija atļāva mums nostāties pie altāra. Visi stāvēja ejā, bet mums atļāva nostāties līdzās altārim. Tur aizliegts ņemt līdz ūdeni, taču mums bija ūdens. Pie altāra tas enerģētiski uzlādējās, pēc tam to izdzērām. Tālāk nāca pats interesantākais: brīdī, kad saules stars apspīdēja tempļa altāri, sākām to fotografēt. Kad uzstādīju savu fotokameru, pēkšņi uz Saules parādījās milzīgs, tumšs laukums, līdzīgs pusaplim, kas pamazām sāka pārklāt visu Saules disku. Pēc brīža tas savilkās mazāks, tad atkal palielinājās, atkal samazinājās, atkal palielinājās – it kā pulsējot. Paaicināju ekspedīcijas dalībniekus, lai pārliecinātos, ka arī viņi redz to pašu. Skats bija tik iespaidīgs, ka tajā brīdī nodomāju – nu ir pienācis pasaules gals! Sākām strādāt — vērsāmies pie Dieva un lūdzām, lai Viņš dod kādu ziņu, kādu izskaidrojumu tam, ko šobrīd piedzīvojam, un tam, kas pasaulē notiek vispār, ko darīt mums. Mainīju fotokameras rakursu, lai redzētu pilnīgi visu Sauli. Un atkal tas pats — melnais plankums Saulē, vienmērīgi pulsējot, te samazinājās, te palielinājās. Manā aparātā to redzēja visa mūsu ekspedīcija. Kad sākām fotografēt, attēlos melnā sfēra nebija redzama. Taču parādījās citas, ne mazāk interesantas lietas, kas apstiprināja, ka mūsu pasaule ir bināra.

— Gaisma — tumsa, diena — nakts, būt — nebūt, jā – nē…

— Jā, mums bija parādīts gan pluss, gan mīnuss, gan tas, ka viņi saslēgti ķēdē. Šādas fotogrāfijas varējām uzņemt tikai pavasara saulgriežu kulminācijas brīdī, nekur un nekad agrāk nekas tāds nav piedzīvots. Parasti tu nostādi kadru, uzņem un kadrs sastingst. Šeit nekas tāds nenotika. Iedomājieties, kadrs nostādīts, uzņemšanas laikā Saule ar visu melno plankumu nofiksēta, bet pulsācija neapstājas.

— Turpinās kadrā?
— Tieši fotoaparātā. Lūk, tas ir, ja runā par brīnumiem. Tiesa, nebija trīs dienas, bet kāda stunda, kuras laikā uzņēmu 148 kadrus, pēc tam viss beidzās. Šo sevišķo fotoattēlu nosaucām „Zelta laikmeta Saule”.

— Jūs minējāt bināro pasauli. Kas ar to notiks nākotnē?

— Binārā pasaule saglabāsies arī Zelta laikmetā. Jautājums, kāpēc Dievs radīja cilvēku tādā pasaulē? Kāpēc tas bija vajadzīgs? Viss ir vienkārši: cilvēks pēc dabas ir slinks. Lai piespiestu viņu nedaudz pakustēties, Dievs radīja uz Zemes tādu sistēmu, ļoti grūtu sistēmu. Ja vaicātu, kur atrodas paradīze, kur elle, tad, lūk, uz Zemes ir elle. Tāpēc te arī notiek visādas interesantas lietas. Šajā fotogrāfijā jūs labi varat redzēt sešus sešstūrus, kas atgādina Zālamana zvaigznes. Aizrakāmies arī līdz jau minētajai protonu plūsmai, kas, starp citu, nāk no Gulbja zvaigznāja. Zvaigznāja, kurš it kā piedalījies dzīvības radīšanā uz Zemes…

Turpinot par fotogrāfiju: ja reiz Dievs mums deva šādu iespēju tādu iegūt, tā nav nejaušība. Pat ja tas būtu optisks māns, Viņš ar to vēlas kaut ko mums pateikt. Sākām fotogrāfiju pētīt un noskaidrojām, ka ar to iespējams ārstēt.

— Ārstēt?

— Jā. Pieliekot fotogrāfiju slimajai vietai un turot to 20–30 minūtes, tiešām palīdz. Kad attēlā redzamo struktūru novietojām uz Ēģiptes piramīdas izvērsumu, tas punkts punktā sakrita.

— Kā jūs, visu to piedzīvojot, jutāties?

— Atklāti sakot, situācija tobrīd bija visai saspringta. Kā jau teicu, pirmā doma – tas ir pasaules gals! Mēģinājām saprast un darboties, lai tā nenotiktu. Sīkāk nestāstīšu, mums ir savas metodes. Mums bija dota informācija: „Process ir normāls, nekā sevišķa tajā nav. Vienkārši cilvēki to neredz, bet mēs devām jums iespēju to ieraudzīt. Ejiet un, lūdzu, stāstiet to arī citiem.” Jā, starp citu, vaicājām, vai drīkst šo attēlu publicēt presē? Šāda rakstura jautājumi mums skaitās tādi kā pārbaudes jautājumi. Atbilde bija ļoti interesanta: „Ja varēsit, tad dodiet.”

Ja runājam par histēriju, kas radīta ap 2012. gada 21. decembri, tad tā radīta mākslīgi. Visi masu informācijas līdzekļi vaimanā — klāt pasaules gals, klāt pasaules gals! Bet īstenībā? Tieši viņi ir tie, kuri šo pasaules galu rada! Tādas lietas nedrīkst darīt! Viss būs skaisti, viss būs brīnišķīgi, mūsu civilizācija pāries Zelta laikmetā, tā neies bojā! Šādas runas ir muļķīgas! Jā, zaudējumi būs. Jā, bez tiem neiztikt. Lūk, mēs strādājam tieši pie tā, lai šo zaudējumu pārejas brīdī būtu pēc iespējas mazāk. Kāpēc šī histērija radīta? Lai izraisītu uz Zemes dažādas kataklizmas, kas samazinātu iedzīvotāju skaitu. Skarbi, bet fakts. Ir virkne organizāciju, kurām nepatīk tas, kas te šobrīd notiek. Tās uzskata, ka uz Zemes pietiek vietas tikai vienam miljardam cilvēku. Sešiem miljardiem jāpazūd.

Te jāpaskaidro, ka dažādi nopietni procesi šobrīd notiek ne tikai uz Saules, bet arī uz Zemes. Zemes vibrācijas mainījušās no 7 līdz 13 herciem. Šādās vibrācijās var veidoties cits Laiks un cita Telpa. Zemes polu maiņa. Arī nekas jauns, daudzu miljonu gadu laikā cikliski tā jau bijis. Bet lieta tāda, ka šobrīd Zeme tam ir gatava. Vajadzīgs tikai neliels grūdiens, lai šī magnētisko polu maiņa notiktu. Un tas, lūk, jau ir ļoti nopietni. Iedomājieties, putni tagad lido no Ziemeļiem uz Dienvidiem. Bet kas notiks, ja poli mainīsies? Dienvidu vietā putni lidos uz Ziemeļiem. Tā iznāk? Taču mēs ar šo jautājumu esam jau tikuši galā. Kā cilvēku, tā dzīvnieku smadzenēs ir speciāli orgāni, kas par to atbildīgi. Polu maiņas brīdī būs dota speciāla komanda, un visiem dzīvniekiem smadzenēs notiks attiecīgā pārbīde uz jaunajām Zemes magnētiskā lauka līnijām.

— Un cilvēkiem?
— Ar cilvēkiem viss būs nedaudz sarežģītāk. Pēc mūsu pētījumiem, nākotnei nesagatavotajiem indivīdiem vienkārši izdzēsīs atmiņu. Tiem, kuri paliks dzīvi, tiem viss būs jāsāk faktiski no nulles. Neskatoties uz to, vai būs 40, 50 vai 60 gadu, viņi būs kā bērni, kuri neko nezinās, neko neatcerēsies, kas noticis. Situācija diezgan sarežģīta. Bet, tā kā Zeme tam jau ir sagatavota, vajadzīgs grūdiens. Mums bija tādas nelabas aizdomas, ka amerikāņi gatavojas uzbrukt Irānai. Domājām, ka tas notiks pavasarī, tādēļ, lai apjaustu, kas īsti notiek, ļoti steidzāmies ar savu ekspedīciju uz Centrālameriku, uz Maltu. Tad atskārtām, ka uzbrukuma nebūs, jo arī amerikāņi saprata, ka tas ir ļoti bīstami. Ja šis karš sāktos, tas būtu izmpulss Zemes magnētisko polu maiņai. Un tā jau skars visus. Tādēļ ir ļoti svarīgi šīs lietas zināt un par tām runāt. Tās nav nekādas pasakas, tās ir ļoti, ļoti nopietnas lietas.

Par pārejas laiku, par 2012. gadu, esmu rakstījis savā pirmajā grāmatā: šis process notiek no 2002. gada līdz 2020. gadam. Kāpēc tik simetriski cipari? Jūs jau zināt par izcilā Latvijas gaišreģa Eižena Finka pareģojumu, ka Latvijai nozīmīgi gadi būs tādi, kuros dominēs simetriski cipari. Ja atceramies 1991. gads — neatkarības atjaunošana… Tad, lūk, sapratām, ka Latvijai nozīmīgs būs laiks no 2002. — 2020. gadam. 18 gadi – pilngadība! Ja Latvija līdz 2020. gadam vēl nebūs izdarījusi attiecīgus secinājumus par visām savām muļķības dēļ izdarītajām kļūdām, to sodīs. Daudziem liekas, ka Latvija jau tagad ir nosodīta, taču tas, kas notiek šobrīd, ir tikai ziediņi salīdzinājumā ar to, kas var būt. Negribu cilvēkus baidīt, jo viss atrodas izpētes stadijā, dažas programmas vēl glabā noslēpumā. Kas ir noslēpums? Tās ir zināšanas pirms noteiktā laika. Mēs ar to pētniecību nodarbojamies divdesmit trešo gadu, esam lietas kursā par visiem notikumiem.

— Jūs visu laiku atkārtojat: „Mēs”… Cik jūs esat?

— Apmēram 100 cilvēku visā Latvijā. Domubiedri. Pamatkodols — cilvēki 20–30. Tie, kuri atrodas pastāvīgā darbībā. Vēlreiz uzsveru, ka situācija ir ļoti sarežģīta un arī strādāt nav vienkārši.

— Jūs strādājat ar Lielo Informācijas Lauku?

— Jā. Kā pētnieki strādājam ar divām metodēm. Pirmā – zinātniskā metode: eksperimenti, analīzes utt. Otrā – energoinformācijas lauka izzināšana. Visi ekspedīcijas dalībnieki pieslēdzas Informācijas laukam, uzdodam jautājumus un saņemam atbildes. Kā jau teicu, arī par šo Saules fotogrāfiju. Lai arī puse no tā, ko redzējām, fotoattēlā ir noslēpta. Taču fotogrāfija, vienalga, strādā. Krievu presē tā jau bijusi publicēta, tagad būs arī latviešu žurnālā, lai cilvēki var to izmantot. Lūdzu! Uz priekšu!

— Paldies par šo unikālo iespēju! Bet mani vienmēr interesējis, kā cilvēks pie šādām lietām vispār nonāk. Konkrēti jūs, kā tas viss sākās? Jūs teicāt – pirms 23 gadiem.

— Pirmais grūdiens bija jau no dzimšanas. Visu dzīvi esmu nodarbojies ar dažādu noslēpumainu mīklu atminēšanu. Jau padomju laikā, kad strādāju milicijā, devāmies ekspedīcijā uz tik tālu vietu kā Kamčatka. Meklējām tur alu, kurā notiek tik dīvaini, negaidīti uzliesmojumi, ka cilvēks var palikt akls. Bijām Kaukāzā, apceļojot kauju vietas. 1988./89. gadā meklējām Dzintara istabu, bet 1989. gada beigās ieinteresējāmies par notikumiem anomālajā zonā Dienvidurālos, kas vēlāk kļuva pazīstami kā „M-skij treugoļņik”. Aizbraucām seši cilvēki. Tā kā pēc izglītības esmu jurists, man ir nepieciešami fakti, nekādiem nostāstiem neticu. Taču tur pats savām acīm pārliecinājos, ka eksistē citas civilizācijas, citas organizācijas, saņēmām tam tādus apliecinājumus, ka vairs nebija kur sprukt.

— Piemēram?
— Piemēram, sēžam Urālos, gatavojot ekspedīcijas kopsavilkumu. Ieslēdzam lukturi, parastu elektrisko lukturīti. Un tas pats no sevis pēkšņi sāk raidīt Morzes ābeces signālus. Diemžēl mūsu vidū neatradās neviena, kas šos signālus spētu atšifrēt. Kad atgriezāmies, vienam no mūsu ekspedīcijas dalībniekiem uz guļammaisa izveidojās figūras. Mūsu nometne taigā bija tuvu kosmodromam, kur atlidoja lidojošais šķīvītis — 70 metru augsts, vismaz 100 metru garš. Varat iedomāties, kā mēs tur jutāmies? Bija gan bailes, gan laime reizē. Nesapratām, kas tas ir. Kaut kāds redzes māns vai tiešām īstenība?!

Četras minūtes visi skatījāmies uz šķīvīti. Lūk, te tas ir, debesīs neviena mākonīša, līdz tas — čuššš! Un nav. Vienā acumirklī. Iegāja citā dimensijā.

— Paralēlā pasaulē?
— Jā. Pēc cenzūras atcelšanas bijušajā PSRS teritorijā izdevām pirmo periodisko laikrakstu par šīm ufoloģijas un parapsiholoģijas tēmām. Un tas, ko runāju par 2012. gadu, ir tieši tas, ka šī ārpuszemes civilizācija, Visumā tā nav vienīgā, ir vēl arī citas, tā vēlas — vienkārši sagrābt Zemi. Novest mūs līdz tādam marasmam, lai mēs paši uz to uzprasītos, lūgtu tiem palīdzību. Pēc tam jau viņi darīs ko gribēs. Jo tāpat vien, to Dievs nepieļauj, atnākt un sagrābt Zemi. Nedrīkst! Tāpēc viņi rīkojas viltīgi — cīnās par katru dvēseli, lai kalpo sātanam. Jo vairāk tādu cilvēku būs, jo vienkāršāk varēs Zemi sagrābt. Mums parādīja kosmodromu, lidojošos šķīvīšus utt. Bet ilgi uzturēties paralēlajās pasaulēs nedrīkst, tas ir bīstami. Kāpēc šobrīd ir pārpildītas psihiatriskās slimnīcas? Primāri notiek psihes maiņa.

— Jūs pats varat iziet no sava ķermeņa?
— Man tas nav vajadzīgs. Man jāietur neitrāla pozīcija, lai varu pārzināt situāciju, lai gan man ir piedāvāti arī šie kanāli. Bet man ir cilvēki, kuri ar to nodarbojas, viņu iegūtie kontaktmateriāli tad objektīvi un neitrāli jāizvērtē no malas. Būs pasaules gals? Nebūs. Tuvojas Zelta laikmets? Tas jau ir klāt. Būs kataklizmas? Jā, cilvēki aizies. Kāda mirstība ir Latvijā? Pati augstākā bijušo 15 padomju republiku vidū. Kāpēc? Tāpēc, ka Rīgā un Pekinā šodien izšķiras pasaules liktenis (atcerieties — to pieminēju jau sarunas sākumā). Un kad ir dota iespēja, paaugstinās atbildība. Tas jāapzinās visiem, kas Latvijā dzīvo. Krievi, latvieši… tas ir priekš muļķiem! Latvija ir mana dzimtene, man sāp tas, kas šeit notiek. Esmu ticies ar pārstāvjiem no visām partijām, nav viņos patriotisma. Nav! Ļoti žēl! Un visvairāk žēl latviešu, jauc viņiem galvu, uz viņu rēķina pelna, bet tauta izmirst. Taktika: radīt apstākļus, lai visi krievi aizbrauktu. Bet tas taču attiecas arī uz latviešiem. Krievs izdzīvos, viņš visur izgrozīsies. Bet latvietis? Viņa dzimtene ir šeit, Latvijā. Vienīgā vieta, kur iespējams saglabāt savu valodu un kultūru. Bet par ko tas viss pārvērsts? Striptīzs.

Būtiska piebilde pie pasaules gala un Zelta laikmeta:

atslēga uz to ir — 30 paralēle. Tā sākas Meksikas līcī. Kas tur notiek? Pastāvīgas zemestrīces, plūdi, cunami. Pērn bija ekoloģiskā katastrofa. Tagad vēl trakākas lietas. Amerikāņi izgudrojuši mākslīgu baktēriju, kurai bija jāaprij nafta. Viņi ielaida baktēriju Meksikas līcī, taču baktērija sāka iznīcināt nevis naftu, bet visu dzīvo. Stādieties priekšā, kas tur notiek!

Ejam pa 30 paralēli tālāk! Ziemeļāfrika, kas tur darās? Jau otro gadu pilsoņu karš plosās visās valstis!

Vēl tālāk pa 30 paralēli – Japāna…

— Avārija atomelektrostacijā.

— Jā. Kā redzams – vieni vienīgi mēsli.

— Kāpēc tas notiek tieši pa 30 paralēli?
— Tāpēc, ka tā ir anomālā zona.

— Un kur meklējamas Zelta laikmeta atslēgas?

— Arī līdz tam esam tikuši — tas ir 30. meridiāns. Paralēles un meridiāna krustojumā.

— Un kas tur atrodas?

— Aleksandrija un Gīzas piramīdas Ēģiptē.

— Kāpēc jums šķiet, ka nākotnes atslēgas meklējamas tieši tur?

— Viss ir ļoti vienkārši. 330. g. p.m.ē. Maķedonijas Aleksandrs par savu galvaspilsētu pasludināja Maķedoniju. Pēc 600 gadiem un 10 grādiem uz kartes — Konstantīns Lielais dibina tagadējo Stambulu, pārnesot galvaspilsētu no Romas uz Konstantinopoli. Vēl pēc 600 gadiem un 10 grādiem – Kijeva, vēlreiz pēc 600 gadiem un 10 grādiem – Sankt-Pēterburga. Cik interesanti! Kā pie varas nāk kāds no dižajiem, ikreiz top radīta jauna galvaspilsēta! Pēteris I vispār lauza visu veco sistēmu, ieviešot Krievijā eiropeisko dzīves stilu. Labi vai slikti — diemžēl uz 30. meridiāna ir arī Černobiļa. Mēģinot tam rast izskaidrojumu, plānojam ekspedīciju uz turieni. Dosimies arī uz Stambulu. Uz Aleksandriju par agru, tur vēl karo. Kā jūtat, nejaušību nav, viss top izskaitļots, darbs ir nopietns. Jāstrādā.

— Vai iespējams, ka jūs par savām ekspedīcijām turpmāk varētu vēstīt arī mūsu žurnāla lasītājiem?
— Ar prieku! Būšu laimīgs, ka šāda informācija nonāks arī pie latviešu auditorijas.

— Liels paldies par sarunu un šo „Zelta laikmeta Saules” fotoattēlu. Bija ļoti interesanti ar jums tikties.

Facebook