Latviešu
Ekspedīcija uz Dobeli bija mana pirmā ekspedīcija studiju laikā ezoterikas un parapsiholoģijas akadēmijā. Dobelē esmu bijusi ne reizi vien. Šī ir sena pilsēta zemgaļu līdzenuma rietumu daļā, kas atrodas Bērzes upes krastā, 80 kilometrus no Rīgas. Šeit ir ko redzēt. Pirmkārt, tā ir Dobeles pils. Taču šoreiz bija savādāk.
Ekspedīcijai ir noteikti mērķi un uzdevumi. Pirms brauciena nācās izstudēt kaudzi informācijas par Dobeles pilsētas un tās apkaimes vēsturi. Tā ietver zemgaļu cīņu pret krustnešiem, koka cietokšņa nodedzināšanu, pilsētas turpmāko likteni, Dobeles pilsētas saistību ar Livonijas ordeņa maģstra Gotharda Ketlera mantiniekiem, leģendas par pazemes ejām un, protams, par meteorīta krāteri, kas nokrita pie Dobeles aptuveni pirms 200 miljoniem gadu.
Ekspedīcijas dalībnieku uzdevumi bija dažādi. Kāds uz vietas saņēma jaunu informāciju “kanālā”, un mēs, jaunpienācēji, vēlreiz pārbaudījām iepriekš saņemto informāciju.
Pils Dobelē ir daļēji restaurēta un iekonservēta. Bet īsti izrakumi pilī netika veikti. Tagad tas ir “sava veida vēsturisks fons” saviesīgiem pasākumiem. Protams, ir ekspozīcija par pēdējo ievērojamo pils saimnieci. Tā ir Elizabete Magdalēna, hercoga Frīdriha Ketlera atraitne. Tam laikam viņa bija diezgan neparasta sieviete? Kas izceļas galvenokārt ar savu izglītību. Viņa labi pārzināja ārstniecības augus un zāles. Un vietējie iedzīvotāji viņu uzskatīja par raganu. Bet pats interesantākais ir tas, ka viņa no dzimšanas uzaudzināja mazo Jēkabu (vīra brāļadēlu). Un varbūt tieši Elizabete Magdalēna deva impulsu to īpašību attīstībai, kas vēlāk palīdzēja hercogam Jēkabam Ketleram izvest Kurzemi uz tā laika pasaules skatuves.
Runājot par meteorīta krāteri, to pagājušā gadsimta 80. gados atklāja ģeologi, kas meklēja pazemes avotus. Protams, miljoniem gadu laikā, krāteris, kura diametrs bija līdz 5 km, ir piepildīts ar nogulumiežu kārtu un vairums vietējo iedzīvitāju par tā esamību nemaz nezina. Un es pati sajutu viņa enerģētiku domajamā centrā.
Ja runājam par sajūtām, sakritībām, nejaušībām, tad dzīvē maz uzmanības pievēršam šim, “Nav laika!”. Bet tie mūs brīdina, palīdz, vada. Tā nu šajā ekspedīcijā daudzas apstākļu sakritības man radīja priekšstatu, ka neesmu šeit nejauši, bet īstajā laikā, īstajā vietā un kopā ar šiem cilvēkiem. Ekspedīcijās uzmanība ir saasināta. Un pat sīkas norādes, kurām sākumā nepievēršat uzmanību, vēlāk palīdz atrisināt dažas mīklas.
Ekspedīcija nebeidzas ar atgriešanos mājās. Viņa uzdod daudz jautājumu un jau mājās tu sāc meklēt informāciju un atbildes. Tā tas notika ar mani. Ko nozīmē simbols “ābols”? Dobeles pievārtē, aptuveni Dobeles meteorīta krātera robežas ziemeļu daļā, atrodas Pētera Upīša dārzs-muzejs. Dārzs ir pazīstams ar savām skaistajām ceriņu šķirnēm un daudziem augļu kokiem un krūmiem. Un starp tiem ir 1000 šķirņu ābolu. Rudenī tiek rīkoti ābolu svētki. Un netālu no muzeja ir piemineklis ābolam. Starp citu, šis ir mans mīļākais auglis.
Ābols kā simbols bija pazīstams jau senās kultūrās. Bet tā nozīme ir ļoti pretrunīga. Tas ir arī jaunības un nemirstības simbols. Dievu spēka avots. Alķīmiķiem ābols ir izzināšanas process un fantastisks piektais elements. Ābols simbolizē kārdinājumu, cilvēka krišanu un pestīšanu. Šķērsgriezumā centrā parādās piecstaru zvaigzne, pentagramma, un ar to ir saistītas daudzas leģendas un rituāli.
Jā, šī ir mana pirmā ekspedīcija un ceru, ka ne pēdējā. Mums blakām un nedaudz tālāk ir tik daudz interesantu lietu un par to par maz izlasīt grāmatās vai internetā. Es gribu pieskarties ar roku, sajust enerģiju visam, kas mūs ieskauj. Izprast avotu un mēģināt ieskatīties nākotnē.
Ludmila Urbane
Starptautiskā ezotērikas un parapsiholoģijas asociācija: tālr. 29405153, lauf@inbox.lv
