Русский
Latviešu
Esot pie pilnas apziņas un saprašanas, es redzēju šķīvīšus. Naksnīgajās debesīs virs māju jumtiem „karājās” divpadsmit nedabīgi spožas bumbas. Tās ik pa brīdim pārvietojās, mainot savu lidojuma trajektoriju, veidoja debesīs ģeometriskas figūras. Kā apburta vēroju neparasto parādību. Jā, bija neomulīgi, jā, bija pat nedaudz baisi, taču – aiziet nespēju. Parotaļājušās, bumbas it kā uzliesmoja – piepildījās ar spilgtu gaismu – un, uzšāvušās stāvus gaisā, izzuda…
Lia Guļevska
Citplanētieši tepat, uz Zemes…
Paralēlās pasaules, citas civilizācijas, nezināmi lidojoši objekti cilvēku uzmanību saistījuši kopš senseniem laikiem. Dīvaini attēli, kas atbilst mūsdienu izpratnei par NLO, skatāmi vissenākajos tibetiešu tekstos. Atlantu „gaisa pajūgi” atgādina lidojošos šķīvīšus, kas var pārvietoties jebkurā augstumā, nolaisties kur un kad vien vēlas, jo skrejceļi tiem nav vajadzīgi…
Īsi sakot, pasaulē par atnācējiem runāts jau kopš senseniem laikiem.
ANDRIS BUIĶIS stāsta:
“Oficiāli par NLO sākumu pieņemts uzskatīt 1947. gada 8. jūliju, tā saucamo Rozvelas fenomenu, kad 30 km uz ziemeļiem no Rozvelas pilsētas, ASV Ņūmeksikas štatā kāda fermera laukā nogāzās citplanētiešu kuģis, kurā atrada četru humanoīdu mirstīgās atliekas. Baumoja, ka ASV militāristi tās vislielākā slepenībā un steidzamībā evakuējuši uz Raitfīldas (šodien – Raitpatersona) bāzi Ohaijo štatā. Taču ne visi citplanētieši bija gājuši bojā, viens izdzīvoja. Viņa organismā gluži kā augiem atklāja hlorofilu, kas saules gaismu pārvērš enerģijā. No šī citplanētieša ASV valdība ieguva informāciju, kas ļāva ar tiem nodibināt pastāvīgu kontaktu. Pirmā tikšanās, kurā piedalījās arī Vatikāna pārstāvis, notika 1954. gada 21. februārī. (ASV prezidents Eizenhauers uzskatīja, ka tik nozīmīgā brīdī, lai arī pilnīgā slepenībā, Vatikāna atbalsts ir absolūti nepieciešams, kaut arī kristīgā reliģija NLO pieskaita sātana izpausmēm). Pirmajā reizē atnācēji, kuri maz atšķīrušies no cilvēkiem – gara auguma, gaišiem matiem, zilām acīm, pārvietojušies it kā uz gaisa spilvena, – pieprasījuši pārtraukt visu ieroču ražošanu. Tas ASV nebija pieņemams. Pēc šīm neveiksmīgajām pārrunām tajā pašā gadā bijušas vēl divas tikšanās. Nu jau ar citu rasi, tā sauktajiem “pelēčiem”, kas apdzīvo vienu no Oriona zvaigznāja planētām. Viņiem draud izmiršana un tāpēc meklē iespējas savas rases glābšanai. Vienošanās par sadarbību bija panākta – ar noteikumu, ka atnācēji nejauksies Zemes iedzīvotāju iekšējās lietās, ka ASV valdība viņu klātbūtni turēs slepenībā, bet citplanētieši savukārt palīdzēs ASV dažādu tehnoloģiju attīstībā, par ko viņiem ļauts nolaupīt zināmu skaitu cilvēku savu ģenētisko pētījumu veikšanai, kuru mērķis ir kontrolēt cilvēku rases attīstību. Fiksēts, ka visiem nolaupītajiem jāpaliek dzīviem un pēc apskates jānonāk atpakaļ tur, kur tie bija paņemti. Diemžēl tieši šis vienošanās punkts ir pārkāpts. Jau 1955. gadā kļuva skaidrs, ka atnācēji Eizenhaueru ir piemānījuši. Bija izveidota speciāla grupa Majestatic-12, kuras uzdevums — koordinēt visas ar citplanētiešiem saistītās akcijas. Grupā ietilpa augsta ranga ierēdņi, pat CIP vadība. Konstatēja, ka citplanētieši nolaupa simtiem tūkstošu cilvēku kā Amerikā, tā Eiropā un Āzijā. Visā ASV teritorijā ir atrasti neizprotamā veidā izkropļotu cilvēku un dzīvnieku līķi, kuriem izņemti iekšējās sekrēcijas dziedzeri. Šobrīd daudzi slepeni dokumenti, kas saistīti ar NLO un citplanētiešiem, ar tiesas lēmumu jau publiskoti. Pēc vairāk nekā pusgadsimta pasaule uzzina, ko varenā lielvalsts ir slēpusi. Viena šāda patiesības stunda bija 2004. gada janvārī notikušajā Pasaules ekonomikas foruma slēgtajā sesijā Davosā, kur tieši apsprieda citplanētiešu klātbūtni uz Zemes.”
Mūsdienās arvien vairāk un vairāk ir saņemti vēstījumi par savdabīgas formas mākoņiem, kas pēc izskata atgādina NLO, par lodveida zibeņiem, dažādām mistiskām gaismām debesīs, nepazīstamiem lidojošiem objektiem. Kā to skaidro profesionālis – Valērijs Paramonovs, Latvijas Ufoloģijas un energoinformācijas apmaiņas asociācijas prezidents, Starptautiskās Nostradama akadēmijas akadēmiķis, viņš arī bijušās Padomju Savienības pirmā ezotetriskā, parapsiholoģiskā un ufoloģiskā informatīvā biļetena „M-skij treugoļņik” redaktors?
— Ko teikt par NLO? Ir jāsaprot, ka pastāv citas civilizācijas un šīm civilizācijām ir savs transports. Šurp lido tūkstošiem objektu, un nekā neparasta tur nav.
– Bet šajā laikā — vai to ir vairāk, vai tikai vairāk mums parādās?
– Vēl jautājums, kam šie lidojošie objekti pieder. Pēc mūsu pētījumiem, 90% nāk no paralēlām pasaulēm, tām, kas pastāv mums līdzās, un tas ir viņu transporta līdzeklis. Mēs dzīvojam trīsdimensiju pasaulē, viņu civilizācijas – četrās, piecās un sešās dimensijās. Mēs viņus nejūtam, jo mūsu maņu orgāni noskaņoti trīs dimensiju uztverei.
– Kāpēc viņi lido, kas tos interesē?
– Principā viņi nodarbojas ar izlūkošanu, ar mūsu civilizācijas kontroli. Ārkārtas gadījumos uz Zemes notiekošajā arī iejaucoties. Pārsvarā tas ir saistīts ar kara tehnoloģijām. Savā laikā pie mums asociācijā vērsās Kuldīgas pilsētas vadība, jo Skrundas lokatora tuvumā ļoti daudzi cilvēki bija manījuši lidojošos objektus. Vajadzēja ar to nodarboties, likt saprast, ka tas nav nekas sevišķs un nekādu ļaunumu viņiem nenesīs. Nopietnāk jau bija tad, kad neatkarīgās Latvijas laikā Ministru kabinets un viena no partijām lūdza mūs konsultēt, cik Skrundas lokators bīstams veselībai. Pie mums vērsās arī armijas cilvēki no padomju institūta „Spārnotās raķetes”, raķešu bāze Madonas rajona Mārcienā bija slepena jau pagājušā gadu simteņa deviņdesmitajos gados. Viņu lidotāji bija nofotografējuši NLO. Tieši tādu pašu četrstūru objektu mēs redzējām arī Skrundas lokatora rajonā. Par ko tas liecina? Par to, ka NLO seko un vēro slepenos militāros objektus. Turklāt gan Skrundu, gan Mārcienu apmeklēja un pētīja viena un tā pati civilizācija, vienas un tās pašas struktūras lidojošie objekti.
Vēlreiz gribu uzsvērt: viņi ne tikai kontrolē, bet arī iejaucas mūsu lietās. Tas notiek tad, kad, viņuprāt, mēs varam kaitēt viņu civilizācijai.
– Mēs viņiem? Kādā veidā?
— Elementāri. Piemēram, ozona slānis. Tajā it kā esot caurums, kura izveidē vainojama ledusskapju un gāzes balonu ekspluatācija un tamlīdzīgi. Modernajiem ledusskapjiem ir pildījums ar freonu, kas, nonākot atmosfērā, veicina Zemes ozona slāņa sairšanu, tā noārdīšanos līdz skābeklim. Tādēļ 1987. gadā pieņēma Monreālas protokolu kas paredz freonu ražošanas un izmantošanas ierobežošanu. Patiesībā 1998. gadā bija palaists pirmais Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) modulis. Lai apgādātu to ar degvielu, skābekli, ūdeni, pārtiku, iekārtām un citām lietām, īslaicīgās ekspedīcijās staciju apmeklēja pilotējamie kosmosa kuģi Sojuz TMA un Space Shuttle (līdz 2011. gadam). Paralēlās pasaules atkārtoti brīdinājušas NASU, ka Space Shuttle, sadedzinot ozonu, rada ļaunumu ne tikai Zemei, bet arī viņiem. Pēc šiem brīdinājumiem bija iznīcināts amerikāņu daudzkārt izmantojamais kosmoplāns Columbia, septiņi astronauti gāja bojā. Diemžēl nekādus secinājumus ASV administrācija neizdarīja un bojā aizgāja vēl viens kosmosa kuģis – Challenger. Bijuši momenti, kad ar kādas civilizācijas NLO palīdzību ir bloķētas amerikāņu atomraķetes. Ko no tā visa mums mācīties?
Cilvēki ierauga debesīs kādu lidojošu objektu un uzreiz domā — tas ir šķīvītis! Nekas tamlīdzīgs. Ir lodveida zibeņi, ir egregoriāli enerģētiski
veidojumi, kam piemīt NLO struktūra, eksistē arī dažādi elektromagnētiski veidojumi. Virs Skrundas lokatora, piemēram, ir četras enerģētiskas joslas, kas nebūt nav nekādi šķīvīši. Jādomā, lokatorā veica kaut kādus militārus izmēģinājumus, un radusies situācija vairs nebija kontrolējama. Kaut kas bija nogājis greizi. Savulaik jau mēs ar šīm lietām ļoti nodarbojāmies. Tagad interese zudusi.
– ?
– Tūkstošiem lido… Kā tramvaji. Nu un?! Izlūko, maisās mums te, zemes dzīvē…
– Tomēr viņi ir par mums attīstītāki, mēs viņu pasaulēs vēl nevaram nokļūt.
– Gluži tā nevarētu teikt. Ir jāsaprot, ka paralēlās pasaules arī ir ļoti dažādas. Mēs dzīvojam trīsdimensiju pasaulē, taču eksistē arī divu dimensiju pasaule. Ja sastapsit šādas pasaules pārstāvi un vizuāli skatīsities tieši pretskatā, viņš būs kā humanoīds — galva, rokas, kājas. Bet ja skatīsities uz viņu no sāniem, tas būs kā papīra lapa, vienkārši – līnija. Civilizācijas ir tik dažādas! Ir tādas, kas mūs vēro no kosmosa, tie pārsvarā ir pilotējamie gaisa kuģi, kas atlido no dažādām galaktikām, 100–200 metru lieli. 1993. gadā organizējām ekspedīciju uz Tālajiem Austrumiem. Viens no pētījumu objektiem bija Daļņegorskas pilsēta Piejūras novadā, vietā, kur nokritis lidojošais šķīvītis. Tehnika paliek tehnika, krīt un avarē arī viņi. Praktiski visa pilsēta bija redzējusi, kā tie gaisā uzsprāgst. Tas bija automātiskā režīma kuģis, no kura pēc pašiznīcināšanās programmas iedarbināšanas gandrīz nekas nebija palicis pāri.
– Vai tad, kad viņi nofiksējuši visu sev vajadzīgo, paši savu kuģi iznīcina?
— Redziet, Daļņegorskā ir nedaudz savādāki apstākļi – ļoti spēcīgs elektromagnētiskais lauks. Tur iegūst daudz un dažādus derīgos izrakteņus. Ir ļoti spēcīgas ģeopatogēnās zonas, kas, dabīgi, ietekmēja lidojošo objektu. Un tas netika ar to visu galā. Kas mums toreiz likās interesanti? Civilizācija, kurai piederēja avarējušais kuģis, savus objektus uz to vietu sūtīja atkal, pētīt, kas iepriekš gājis bojā, kas nē. Kad 1993. gadā tur bijām, viņi Informatīvā lauka līmenī ar mums kontaktēja, lūdzot palīdzību šīs problēmas atrisināšanai.
– Kādā nozīmē?
– Tādā, ka viņi nevarēja saprast, vai pašiznīcinājušās visas viņu kuģa detaļas. Mēs, visu apsverot, nolēmām palīdzēt, Dievs ar viņiem… Bija piedāvāta situācija – cilvēks kā datu bāze. Lai mēs, kam piemita ekstrasensorās spējas, nolasītu šo konkrēto informāciju. Un patiesi, kad sākām ar to nodarboties, atklājās piecas šķīvīša detaļas, kas, ieslēdzoties pašiznīcināšanās režīmam, tomēr nebija gājušas bojā. Kāpēc tās civilizācijas pārstāvji bija tik satraukti? Tāpēc, ka šī lidaprāta matērija spēja pati sākt atjaunoties. Viņu tehnoloģijas, protams, ir pavisam savādākas nekā mums, to līmenis ir daudz augstāks. Kad bijām visu apsekojuši, viņu priekšlikums – ar mūsu palīdzību to iznīcināt. Uz ko mēs atbildējām – nē, tā neesam runājuši. Mēs jums palīdzējām, konstatējām situāciju, bet kuģis ir jūsu, tālāk tieciet galā paši.
– Ja jūs būtu piekrituši, nav zināms, kāda būtu pretreakcija.
– Vispirms jātiek skaidrībā, kas tā vispār ir par civilizāciju, kura grib ar tevi kontaktēties. Iespējams – agresīva, varbūt – netur doto vārdu… Tādas lietas mums nepatīk. Divdesmit piecus gadus jau pētām visādas anormālas parādības un zinām, ka tas patiesībā ir bīstami. Tāpēc arī rekomendējam nelīst visādās NLO nolaišanās vietās, tas var apdraudēt dzīvību. Tāpat neiesakām doties anormālajās zonās neprofesionāļiem, nekā laba tur nav. Kāpēc mēs pēc 25 gadiem vēl esam dzīvi? Tāpēc, ka ievērojam drošības noteikumus un piesardzību. Esam NLO nosēšanās vietā pusstundu un viss – vairāk tur nav ko darīt. Esam avārijas vietā, strādājam ne vairāk par divām stundām. Turklāt šādos gadījumos iemaisās arī militāristi un specdienesti. Tajā pašā Daļņegorskā bijām spiesti saistīties ar vietējiem ufologiem, kas faktiski nebija nekādi ufologi, bet specdienesta darbinieki. Sak, paši tur daudzkārt esam bijuši, vairāk tur nav ko darīt. Taču, kad bijām tajā kalnā uzkāpuši, pēkšņi nez no kurienes parādījās helikopters, kas lidojas tieši uz mums. Turklāt nevis parasts lidaparāts, bet helikopters bez numura, bez pazīšanas zīmes — ne DOSAAF, ne neatliekamā medicīniskā palīdzība. Viņi veica eksperimentus. Tajā laikā Padomju Savienībā bijām labi pazīstami, jau izlaidām avīzīti M-skij Treugoļņik…
Vēl kāda interesanta epizode. Kad virs Mārcienas bija fiksēts lidojošs objekts, militāristiem pazuda viens cilvēks. Viņu nekur vairs nevarēja atrast. Pēc palīdzības pie mums nāca Baltijas kara apgabala Gaisa izlūkošanas dienesta priekšnieks. Līmenis visai nopietns. Braucām turp. Secinājums bija nepārprotams… Stādieties priekšā – armijas pulkvedis, kuram saka: “Jūsu cilvēku nolaupījusi cita civilizācija!”
– Ko viņš?
– Pulkvedis reaģēja ļoti mierīgi. Militāristi zina visu: kur, kad, kāpēc, kā… Vēl vairāk. Pēc mūsu ziņojuma viņi nomierinājās — pazuda un viss!
– Cilvēce, pārejot uz Jauno laikmetu, nenoliedzami mainās. Vai mainīties paredzēts arī citām civilizācijām?
– Visumā nekas nestāv uz vietas, viss attīstās. Mēs esam piektā, āriešu rase. Ja runājam par Zemi, tad uz Zemes pamatā darbojas “septiņnieka” sistēma. Dievs radīja pasauli sešās dienās, septītajā atpūtās. Septiņas dienas nedēļā, septiņas krāsas varavīksnē, septiņas notis, septiņas čakras utt. Tādēļ, ja runājam par nākotni, ir skaidri jāsaprot, ka vēl divas civilizācijas uz Zemes dzīvos noteikti! Kā sestā, tā septītā. Šobrīd – jā, notiek pāreja no piektās rases uz sesto un runāt, ka izzudīs fiziskais ķermenis, ir aplami. Pēc mūsu pētījumiem, varam apgalvot, ka cilvēka fiziskais ķermenis paliks, vismaz sestajā rasē noteikti. Nodarbojoties ar ezoterikas studijām un nopietnu ekspedīciju izpētēm visā pasaulē, vēršam uzmanību uz to, ka virkne civilizāciju sasniedz noteiktu, diezgan augstu attīstības līmeni un pēc tam negaidīti kaut kur pazūd. Maiju civilizācija, šumeri, krievu arkaina utt. Rodas jautājums: kur tās paliek? Mēs esam nonākuši pie slēdziena, ka visas šīs civilizācijas aiziet citā realitātē. Vai tas notiks arī ar mums, pārejot no piektās rases uz sesto? Uzskatām, ka nē. Tas, ka mums var būt dažādas nopietnas problēmas, jā, tas ir neapšaubāmi. Zeme ir gatava polu maiņai. Un tas ir saistīts ar nopietnām problēmām. Piemēram, putnu pārlidojumi… Poli mainījušies, kurp viņiem lidot?
– Gan jau Dievs viņiem šo informāciju sniegs.
– Mēs nodarbojamies arī ar šo lietu. Kā cilvēkiem, tā dzīvniekiem smadzenēs ir „slēdzis”, kuru var pārstartēt. Putniem tas pārslēgsies automātiski un viņi lidos, kur vajag. Tiesa, ir gadījumi, kad krastā metas delfīni un vaļi, taču šī parādība ir saistīta ar psihotronajiem ieročiem, tas jau cits jautājums. Bet par blakus esošajām civilizācijām jūs pareizi sacījāt – jāmainās arī tām. Ja kāda atrodas ceturtā līmenī, tai jāpāriet piektajā utt. Visas šādas pārejas parasti saistītas ar kataklizmām. Laiks ir ļoti interesants, to piedzīvojam savās ekspedīcijās, šobrīd tās veikt kļuvis pavisam sarežģīti, agrāk bija vieglāk.
– Jo?
– Kā lai to pasaka… Ļoti aktivizējušies pretpoli – pluss un mīnuss. Ekspedīcijās mums nepārtraukti ir liktas lamatas. Negatīvais lauks nevēlas, ka sakām taisnību, atšifrējam to. Sātans nav nekāds pasaku tēls, tā ir negatīva energoinformatīvā struktūra, kas arī dara savu darbu. Cenšas mūs audzināt un veidot pa savam. Lielās līnijās tas ir tā: Dievs vēlas, lai mēs būtu laimīgi, bet otra puse ar mīnusa zīmi sūta mums ragainīšus… Diemžēl jāteic, ka pēc mūsu daudzajām ekspedīcijām, secinājums ir viens: cilvēce degradējas. Protams, mēs esam par to, lai pāreja no piektās rases sestajā notiktu ar salīdzinoši maziem zaudējumiem, bet, saprotiet, spriedumu sev cilvēks pasludina pats. Dievs nav vainīgs. Kā tu dzīvo, kā grēko, kā izturies pret citiem cilvēkiem, esi egoists vai nē… Tas atkarīgs tikai no tevis paša, no tavas izvēles. Pēc tā arī ir pavilkta tā rezumējošā svītra. Runā par Kristus otro atnākšanu, ka Viņš atnāks pie visiem. Nebūs tā. Katrs savi tiesās pats. Tieši tas pats notiek arī ar visiem šiem lidojošiem šķīvīšiem un paralēlajām civilizācijām. Pēc Visuma likumiem, viņi nedrīkst maisīties Zemes lietās, Dievs to ir aizliedzis. Bet – kur slēpjas visa šī negatīvā lauka viltība? Droši vien esat dzirdējusi par pelēkajiem, kas sadarbojas ar amerikāņiem utt. Problēma ir — kur? Uz Zemes radīti arvien sarežģītāki apstākļi, mūs mēģina novest tik tālu, lai mēs šiem pelēkajiem vai kādiem tur citiem lūgtu palīdzību. Lūk, kur tas suns aprakts! Ja mēs būsim lūguši, tad Dievam nebūs tiesību viņus sodīt! Tāpēc jau šobrīd mūsu civilizācijai ir radīti tik sarežģīti dzīves apstākļi. Nu, paskatieties, kāpēc cilvēks tā degradējas? Kas viņu interesē? Nauda! Vara! Un tikai. Bet dvēsele? Kur pazudusi tā? Kāpēc cilvēki pārstājuši strādāt ar sevi? Sēž internetā no rīta līdz vakaram. Ne tikai grāmatas, drīz jau arī avīzes vairs nelasīs. Pilnīga degradācija! Nesaku, ka tādi ir visi. Nē. Ir domājoši cilvēki, garīgi attīstīti. Zinu, ka daudzi ciena un lasa arī jūsu žurnālu. Es te runāju par lielāko vairumu, par tiem, kuri pieņēmuši amerikānisko dzīves stilu: nedomā! Bet ja runājam par lidojošiem šķīvīšiem, taktika ir skaidra: jo stulbāki būsim, jo labāk! Gan varai ar mums vieglāk manipulēt, gan viņiem – lielāka varbūtība, ka prasīs palīdzēt. Tad tiem būs tiesības Zemi ieņemt un šeit saimniekot. Atklāti sakot, to vēlas daudzas ārpuszemes civilizācijas.
– Bez pelēkajiem varat nosaukt vēl kādas?
– Pirmkārt marsieši. Kādreiz uz Marsa bija dzīvība, šobrīd tur ir nedaudz cits līmenis. Aiz Marsa bija Faetons, hipotētiska planēta starp Marsa un Jupitera orbītām. Arī tur šobrīd vairs nav dzīvības, viņi mīt tepat pie mums, uz Zemes. Jau pieminētais šķīvītis Mārcienā un Skrundā, bija no Kaķu civilizācijas. Kāpēc nosacīti viņus tā saucam? Savulaik, kad savos pētījumos izmantojām aviāciju un lidojām Skrundas lokatora rajonā, šīs civilizācijas pārstāvji mums sacīja: “Zēni, vācieties no šejienes projām, jūs mums traucējiet!” Mēs teicām: “Kas jūs tādi, ka mūs te komandējat?” Viņi atbildēja: “Jūs pa labam nesaprotat, mēs tūlīt jums parādīsim!” Un tad vienam no mūsu kontaktieriem viņi parādīja savu lidojošo šķīvīti — no tā uz mums bija vērsts lāzers, mūsu lidmašīna uzsprāgst… Vēl vairāk, lai neliktos, ka tie ir kādi gļuki, lai arī mūsu kontaktieris bija aviācijas stūrmanis, nopietns cilvēks, šie vēl piedraudēja, ka viņam tūlīt būs ļoti slikti. Tā arī notika. Tad arī sapratu, ka joki mazi…
– Brīdinājums…
– … no Kaķu civilizācijas. Kaķi ir jauki dzīvnieki, bet paskatieties viņiem acīs! Cik esam saskārušies ar kaķiem, viņi retranslē negatīvo lauku. Ja pieliksit kaķi pie slimās vietas, jā, palīdzēs, viņi šo negatīvo enerģiju noņems. Mājās ir labi, ja bez kaķa ir arī suns. Pluss un mīnus. Tad tas ir normāli, būs harmonija.
– Un pie labas audzināšanas savstarpēji arī labi sapratīsies.
— Atšķirībā no cilvēkiem. (Smejas.) Starp citu — arī Tesla nav šīs zemes iemītnieks, bet sūtnis no citas civilizācijas. Pagaidām vēl neesam noskaidrojuši, no kādas. Teslu sūtīja izpētīt, kas uz Zemes notiek, kā te var dzīvot, kādas problēmas valda, kā adaptēties. Tieši ar šo adaptāciju Teslam pašam bija lielas grūtības. Bet, atvainojiet, viņš radīja lodveida zibeni un ar to spēlējās! Viņš apsteidza mūsu civilizāciju gadus divsimt! Šādi gadījumi ir. Citu civilizāciju sūtņi ar konkrētu uzdevumu daudzkārt sūtīti uz Zemes. Ne tikai Holivudas filmās, bet tepat, mūsu vidū. Padomājiet kaut vai par Leonardo da Vinči!
– Lai notiek! Paldies, Paramonova kungs, par sarunu. Tiksimies atkal!
