Valērijs Paramonovs

Meklējot “Filozofu akmens” noslēpumu

Globālā ekspedīcija ar devīzi „Pasaules galam – nē, zelta laikmetam – jā!”, ko 2011. g. uzsāka Latvijas ezoterijas un parapsiholoģijas asociācija, turpinās. Šodien iepazīstinām ar dažām epizodēm, kas ļāvušas atšifrēt “Filozofu akmens” noslēpumu.

Čenstohovas Dievmātes svētība

Tas aizsākās 2006. gadā, kad mūsu 198. ekspedīcijas laikā Beļģijā, Līgo svētku laikā nokļuvu nopietnā autoavārijā. Divas automašīnas vairs nebija iespējams labot, pats biju kļuvis rīcībnespējīgs uz vairākiem mēnešiem. Gūžas un divu ribu lūzumi neļāva pat mēģināt tuvoties iecerei – atšifrēt Buijonas grāfa, pirmā krustnešu gājiena, Zālamana tempļa izrakumu, bojā gājušās planētas Faetona noslēpumus un ar to saistītās mūsu planētas sieviešu problēmas. Kā izrādījās, Bellatriksa un Buijonu dzimtas pils nebūt nevēlējās, lai mūsu ekspedīcija saņemtu noslēpumu atslēgas.

Pārcietis divas nopietnas operācijas, pēc dažiem mēnešiem atkal ķēros pie ekspedīcijas darbiem. Nezinu, vai „templiešu akmens” noslēpuma atklāšana Kurzemē bija atlīdzība par pārciestajām ciešanām, tomēr mēs atkal plānojām ekspedīciju uz Franciju un Beļģiju cerībā atklāt gan Buijonas grāfa, gan pirmā krusta gājiena noslēpumus, pievienojot tiem arī mana negadījuma intrigu. Daži asociācijas biedri teica: „Valērij, tev piemeties lepnības gars. Vai nesaproti, ja jau pirmo reizi tevi sita, bet nenosita, tad otrajā reizē patiešām piebeigs. Gatavojoties atkārtotai ekspedīcijai uz sava negadījuma vietu, tu apdraudi visu komandu!”

Taču mēs devāmies uz Čenstohovu — tur atrodas Polijas galvenā ikona –, lai saņemtu Čenstohovas Dievmātes svētību tālākajam ceļam. Un tur tad arī sākās kārtējie brīnumi.

Katedrālē ritēja dievkalpojums un tur bija tūkstošiem svētceļnieku. Altāra zonā pamanījām, ka pie brīnumainās ikonas neviens uz ceļiem vis nerāpoja (šeit ir tāds rituāls). Un tieši tad notika pirmais brīnums. Pēkšņi no kaut kurienes pie mums pienāca kāda sieviete un teica: „Metieties ceļos. Jūs drīkstat!” Nesapratām, kas tā par sievietei, kāpēc citi nedrīkst, bet mēs drīkstam? Visi ekspedīcijas dalībnieki, izņemot mani, nometās ceļos un rāpus devās pie Čenstohovas Dievmātes. Tad arī priesteri nometās ceļos un sāka dziedāt psalmus. Kamēr ekspedīcija saņēma svētību, es nodevos pats savām lietām. Pirmkārt, izpētīju templi. Otrkārt, sāku apdomāt, ko man vajadzētu darīt, ja jau pēc negadījuma vairs nevaru mesties rāpus, lai piekļūtu brīnumainajai ikonai. Pamanīju pie altāra kaut kādas durvis. Un tad notika otrais brīnums.

Es apņēmīgi pavēru durvis un iegāju palielā telpā. Tur bija vairāki priesteri, kuri kaut kāda iemesla dēļ nepievērsa man nekādu uzmanību. Sāku pētīt istabu. Pēkšņi atvērās durvis. Es biju tik pārdrošs, ka devos tik tālāk. Manā priekšā atradās altāris ar Čenstohovas Dievmāti. Tikai tad es beidzot sapratu, kur biju iekļuvis. Laukumiņā atradās kādi četrdesmit priesteri, kuri vadīja dievkalpojumu. Mani neviens neapturēja, neaizsūtīja uz citu pusi, un es nonācu tieši pie pašas ikonas. Tas, protams, bija brīnums. Priesteri mani uzlūkoja ar interesi, bet bez pārmetumiem. Pēc Čenstohovas Dievmātes svētības saņemšanas visi ekspedīcijas dalībnieki ieguva no viņas informāciju par vairākiem jautājumiem.

Atbildes uz dažiem no tiem radīja neizpratni.

Eiropā mēs (Jaunavas) esam izvietotas ar nodomu. MĒS ESAM REŽĢIS, AIZSARDZĪBAS MEHĀNISMS.

Jūsu fiziskajā pasaulē nozīmīgs ir SKAITLIS ČETRI.

Tagad mēs atbrīvojam visas slēdzenes un atdalītā daļa aizies pagājībā.

Viss, kas jums nepieciešams, karājas pie sienām, uz mūžiem glabājot noslēpumus.

Mēģiniet darīt to, ko jums rādīs PARADĪZES DURVIS.

Esat visu saņēmuši. Sekojiet zvaigznei, kas izgaismo jūsu ceļu.

SPĒKS IR STARĀ, BET STARS IR KOMPASS.

Jums rokās ir ATSLĒGAS, SLĒDZENES. Atrodiet, ievietojiet un atveriet.

Krakovā jūs savienos ar sistēmu.

Darbu pabeiguši, mēģinājām saprast, kāpēc šajā dienā katedrālē bija tik daudz cilvēku. Izrādījās, Čenstohovā ieradāmies ROZES dienā, proti, Čenstohovas Dievmātes dienā. Ekspedīcijas dalībnieki nopirka 4 ROZES, bet piekto rozi man nezin kāpēc tirgotavā uzdāvināja. Kā jau tas bieži notiek ekspedīcijas darbā, ja izdarīts pareizi, noteikti ir dotas zīmes, kas to apliecina. Un te nu tās arī bija – 4 (skat. trešo punktu).

Krakovas noslēpums

Vakarā devāmies uz Krakovu. Autovadītāja kļūdas dēļ mēs gan nenokļuvām pilsētas centrā, bet pie Sudraba kalna klostera. Zinot, ka nekas nenotiek nejauši, gribēju noskaidrot, kur atrodas Zemes septītā čakra? (Pastāv versija, ka Krakovā.)

Zemes informatīvā lauka atbildes lika palauzīt galvas. Lūk, dažas no tām!

Oriona zvaigznājs sūta jums SPĒKU. Oriona zvaigznājs DOD ZEMEI PĀREJAS ZĪMI.

Planētas septītā čakra zināma tikai diviem, un Trismegists ir atbildīgs par šo punktu.

Daudzveidība šeit atklāj patiesību. Šeit bija slāvu varenības citadele.

Jo sevišķi meklējiet teikās. Tajās patiesību glabā visa slāvu tauta.

Un rīt, pieejot pie viena kapa, jums jāsajūt spoks. Viņš atstāstīs kādas teikas būtību. Tā jūs aizvedīs uz Romu. No turienes tālāko ceļu jums rādīs ETRUSKI.

Bet Krakova ir VĀRTI UZ ZEMAPZIŅU.

Trismegists jums iedos ATSLĒGU, ja spēsit atrast nepieciešamo slēdzeni. Tiktāl viss bijis zināms tikai viņiem – SLĀVIEM. Bet pirms viņiem – tikai skitiem. Tie ir citas zemes vēstneši.

Bet Polija pagaidām guļ bezsamaņā. Sen atpakaļ viss notika aiz LEPNUMA.

No rīta sākām atšķetināt nākamo informācijas rēbusu. Aizbraucām uz Sudraba kalnu, bet vietējā klosterī sievietēm ļauts ieiet tikai dažas reizes gadā. Teica, ka arī vīriešus ielaižot tikai līdz plkst. 15.00.

Devāmies uz karaļa pili un pastrādājām Vavelas katedrālē. Uz saviem jautājumiem saņēmām interesantu informāciju.

Šeit durvis nav visiem. Tiem, kuri iepazinuši būtisko, kuri elpo vienā ritmā ar pasauli.

Tālāk ar dīvainībām mūs sāka novirzīt no ceļa. Centāmies saprast, kur ir tā vieta, kur „slēdzenes”, kurās jāievieto „atslēgas”, kur ir tas kaps, kas pārstāstīs „kādas teikas būtību”. Informācijā bija visai dīvainas nianses. Acīmredzot, lai mūs pārbaudītu.

Nav jēgas tam, ko meklējat kapenēs.

Jūsu vidū nav neviena cienīga.

Lepnības un intelekta eksāmenu acīmredzot bijām nokārtojuši un tālāk nāca jau nopietnāka informācija. Laikam bija sapratuši, ka nepadosimies.

Šeit jūs redzējāt bruņinieku ar zobenu; tā gāja visi tie, kas pieņēma ne tikai ticību, bet arī karogu.

Zobens pieder pie nemainīga kulta, tas nozīmē SPĒKU, LIESMU.

Un tātad! Atkal atgriežamies pie matricas. Tā nupat vēl bija jums burtiski zem kājām. Tā ir ieeja ellē.

ZOBENS ir STARS, bet tas ir arī GAISMA un arī LIESMA.

Lai pārvietotos ar STARU, ir jāzina, ko meklē. Bet katrs meklē to, ko viņš dzird.

Uzvara ir tajā, lai ZOBENS nebūtu vajadzīgs.

Bet LIESMA ir visu to attīrīšana, kas ilgojas pēc slavas.

Viedajam nav vajadzības pēc UGUNS-ZOBENA.

Lai vai kā, mēs tomēr atradām arī kapu un „slēdzenes”, un mēģinājām tās atvērt ar savām „atslēgām”. Bet ne viss ir tik vienkārši, kā šķiet, kad dodaties pretim patiesībai.

Sekoja jaunas mistērijas. Tekstuāli tās skanēja šādi:

tātad! Jūs esat ieguvuši trīs simbolus, kas ļauj jums iekļūt pazemē. Jūs jau sākumā bijāt izvēlējušies savu ceļu. Jūs ejiet ar STARU, bet vajag visu savienot.

Tad mūsu 207. ekspedīcijai uzdeva pirmo mīklu. Tā bija:

kā apvienot visu, ielaižot sevī. Varbūt savu ceļu pievarēsit mierīgā veidā. Tātad! Tēvs bija dzīvs, un viņš bija arī viedais. Viņam bija trīs dēli. Un katrs izdarīja savu izvēli. STARS-ZOBENS-UGUNS. Visu tieši tāpat, kā pie jums. BET VIŅIEM IEDEVA ARĪ „AKMENI”. Kurš aizskries ar STARU, ZOBENU un UGUNI, tas kļūst par VISUMA valdnieku. Pirmais bija tas, kurš gāja ar STARU. Viņš sev un citiem visu izgaismoja kā ar prožektoru. Gāja cauri sienām un tuneļiem. Bet ko lai dara tie pārējie, kuri nespēja atrast ceļu? Tiem deva citu maršrutu – atvēra pazemes durvis. Bet arī no turienes izlauzās tikai stars. Bet kāds ir STARA un ZOBENA vienīgais īstenais lietojums? Ja reiz ir TRĪS CEĻI, TRĪS NOZĪMES, atrodiet tiem izmantošanas iespēju. Un katrs, kurš ceļā apguvis ne tikai STARA, bet ZOBENA un LIESMAS nozīmi, skrējienā vairs nepiedalās. Viņš ir uzveicis pats sevi sevī. Viņš ir kļuvis nejūtīgs pret kārdinājumiem. Ejiet un apdomājiet, katrā cilvēkā ir ATSLĒGA. Atslēga uz izpratni slēpjas APVIENOJUMĀ.

Pēc Krakovas ekspedīcija devās uz Tatriem, Itāliju, Franciju un Beļģiju.

Tā, lūk, iesākās stāsts par „Filozofu akmens” noslēpuma atšķetināšanu. Bet uz atvadām mums teica:

nozīme un izpratne jums atklāsies vēlāk, bet tagad ņemiet dāvanas.

Priekšā vēl bija 68 ekspedīcijas un aptuveni seši darba gadi. Apvienot vienā veselā STARU-ZOBENU-UGUNI un saņemt kaut kādu „AKMENI” nebūt nebija tik vienkārši. Sapratne par to, kas ir apvienotais stars-zobens-uguns gan radās diezgan ātri – TAS IR ZIBENS. Bet ko ar to darīt, nezinājām. „ATSLĒGA” bija, taču nebija nedz „slēdzenes”, nedz „durvju”.

Stāsta turpinājums

Sapratuši, ka mūsu turpmākais ceļš būs grūts, kamēr nebūsim tikuši galā ar šo „akmeni”, sākām gatavoties kārtējai ekspedīcijai uz Poliju.

Latvijas ezoterijas un parapsiholoģijas asociācijas 275. ekspedīcija sākās 2013. g. 27. decembrī piecu cilvēku sastāvā.

Vakarā, kad bijām nobraukuši aptuveni 400 km, iekārtojāmies uz nakti Suvalkos. Šajā naktī viens no dalībniekiem redzēja dīvainu sapni: kāds no Trešā Reiha vadoņiem deva komandu sākt izrakumus. Apmēram 5 m dziļumā mēs atrakām sienas ar uzrakstiem latīņu valodā. Šie raksti bija ļoti svarīgi. Bija arī vēl citi atradumi.

Nākamajā dienā plānojām apmeklēt Čartorisku muzeju un Vavelas cietoksni. Uzstādot GPS muzeja virzienā, devāmies ceļā. Pusstundu braukājuši pa pilsētu, nonācām tajā pašā vietā, no kuras sākām ceļu. Izrādījās, ka muzejs ir turpat ap stūri. Bet, kad piegājām pie durvīm, izlasījām uzrakstu, ka tiek veikti rekonstrukcijas darbi, tomēr varam iekļūt citā muzeja daļā simts metru tālāk.

Ieejot muzejā, mēs sapratām, ka ne velti mūs šurp atveda. Zālēs bija izvietotas Ēģiptes, Grieķijas un etrusku ekspozīcijas, tieši tās, ar kurām mēs strādājam. Turklāt tā bija iesvētīšana FORMĀ.

Pie ieejas muzejā stāvēja grieķu dievs Hermejs. Mitoloģijā viņš ir dievu vēstnesis, ceļinieku patrons, mirušo dvēseļu pavadonis. Romiešiem tāds ir Merkurs, kurš rokā tur kaduceju. Iepriekšējās ekspedīcijās ar kaduceju jau bijām saskārušies. Principā tas ir Hermeja zizlis. Ar to var šķērsot jebkuras robežas. Tas ir simbols pretstatiem, kuriem galu galā ir jāsavienojas. Tā ir pasaules ass, debesu un zemes saikne, pa kuru pārvietojas visi dievi-vēstneši un visi starpnieki.

Jautājām: „Kāda ir kaduceja energoinformatīvā nozīme?” Un saņēmām interesantas atbildes.

Jums kaducejs dots kā palīgs, lai nospraustu maršrutus un ceļus.

Kaducejs darbojas kā bumerangs, tas atgriežas tajā pašā punktā, no kura nācis, atrodot galveno un vienkāršāko ceļu.

Ekspedīcijas darbā ne viss ir tik vienkārši. Zemes informācijas lauks ne tikai piegādā versijas, bet prasa nokārtot eksāmenus.

Dažreiz eksāmens ir ne tikai dezinformācijas noteikšana, bet ir arī jāparāda katra ekspedīcijas dalībnieka līmenis. Tā tas bija arī šoreiz. Strādājot ar kaduceja noslēpumu, mums bija dots kārtējais uzdevums.

Un, ja jūs vēlaties atrast saikni ar pasauli, ir svarīgi, lai iedomātos spārnus kā ēnu transformāciju. To mēs jums piedāvājam paveikt pārejas priekšvakarā (nākamajā gadā). Katram jāizraugās no ēnu grupām trīs sev visnozīmīgākās un jāpārveido tās vērtībās. Trīsvienīgums veidos ēnu tēlus, un caur tiem jums atpakaļ atdos vērtību izpausmes.

Eksāmens sākās tieši tur – muzejā. Darbojoties ar informācijas pieņemšanu, mēs sākām traucēt citus apmeklētājus. Kāds vīrietis un sieviete apstājās pie mums un ņēmās skatīties mūsu lauka dienasgrāmatā un klausīties, ko runājam.

Pie tā jau sen esam pieraduši. Lai šādu spiegošanu apturētu, nācās darbu pārtraukt. Tad sieviete aizgāja, bet vīrietis pienāca man klāt un teica: „Vai jūs esat no Krievijas?” Es atbildēju: „Nē, mēs esam krievi no Latvijas.” Tad viņš atteica: „Patīkami iepazīties.” Un devās tālāk pa muzeja zālēm, vērojot un klausoties, ko dara citi mūsu ekspedīcijas dalībnieki. Pazīt mūsējos, protams, nebija grūti, jo katram rokās bija lauka dienasgrāmata, ar kuru viņš strādāja.

Čartorisku muzejs mums bija interesants ne tikai tāpēc, ka tur glabājas Leonardo da Vinči gleznas „Dāma ar sermuli” oriģināls, bet arī tāpēc, ka Čartoriski bija kolekcionējuši artefaktus un meklējuši pašus labākos no tiem. Jā, un pats Adams Ježijs Čartoriskis bija interesants un svarīgs cilvēks. No 1804. līdz 1806. g. viņš bija Krievijas ārlietu ministrs, bet 1831. g. viņam piesprieda nāves sodu par to, ka Polijā vadīja sacelšanos pret Krieviju.

Laiks pārbaudīt jūsu intelektu!

Paveikuši darbu Čartorisku muzejā, devāmies uz Vavelas cietoksni. Bija 29. decembris, tomēr cietoksnī iekļūt mēs nevarējām. Visas biļetes bija izpārdotas. Atlika doties uz Vavelas katedrāli, kurā jau bijām bijuši.

Templī turpinājām darbu, uzdodot dažus jautājumus.

Kāpēc šai ekspedīcijai bija tik sarežģīta sagatavošanās fāze?

Vai Krakova ir viena no Zemes čakrām?

Kur meklējams „Filozofu akmens” noslēpums?

Uz pirmo jautājumu saņēmām atbildi.

Vai jūs domājat, ka patiesību uzzināsit tāpat, bez „cīņas”?

Otrā jautājuma interesantākās atbildes bija:

Krakova ir viens no akupunktūras punktiem. Tagad tas nav dabisks centrs, bet cilvēku veidots.

Krakova ir vieta, kur iegūt VIRSSLĀNI.

Bet pašu interesantāko informāciju saņēmām uz trešo jautājumu. Ekspedīcijas darbā aizvadītajos 24 gados mēs tikpat kā nebijām strādājuši ar FILOZOFU AKMENI. Nogurdinoša notikumu plūsma, bija arī citi mērķi un uzdevumi, un par akmeni nedomājām pat tad, kad 2007. g. izvirzījām mērķi: apvienot ZOBENU-STARU-UGUNI. Un 2013. g. pat nevarējām iedomāties, ka „AKMENS” simbols ir saprotams kā „FILOZOFU AKMENS”.

Ar šo akmeni mēs sākām darboties tikai īsi pirms 2013. gada. 14. decembrī televīzijā noskatījāmies filmu par karalisko dinastiju un tā pamudināja nopietni pievērsties šim jautājumam. Radās aizdomas, ka vairākām karaļu dinastijām šis noslēpums bijis zināms.

Tolaik mēs jau zinājām, ka ”Filozofu akmens” bijis alķīmiķu meklējumu galvenais mērķis. Ar tā palīdzību viņi vēlējās radīt nemirstības eliksīru un pārvērst parastos metālus zeltā. Šādu procesu mūsdienu izpratnē fiziķi dēvē par transmutāciju. Daudzi uzskata, ka tas ir izdomājums, bet es gan teiktu, ka viduslaiku alķīmiķi bija uz pareizā ceļa. Līdz ar kodolreaktoru radīšanu zinātnieki tajos jau spējuši iegūt zeltu no citiem ķīmiskajiem elementiem. Tiesa, tas iegūts nelielos daudzumos, arī izmaksas ir ļoti dārgas, turklāt šis process negatīvi ietekmējis pašu reaktoru.

Es nerunāšu par visu 275. ekspedīciju, jo tas prasa laiku, bet pievērsīšos tikai „filozofu akmens” iegūšanas epizodei.

Tātad ekspedīcijas trešajā dienā bijām nonākuši Vavelas katedrālē un sākām saņemt atbildes uz mūsu trešo jautājumu. Viss atkal sāka riņķot ap zobenu-staru-uguni.

UGUNS – jūs meklējat visa metamorfozes un transformācijas.

Visi, kas kustas ar uguni, ir likteņa ķīlnieki.

Viņu ceļu skaistu dara vienīgi radošums.

Citās izpausmēs parādīsies tikai dūmi.

Tie sadedzinās visu, ko skars.

Kaislību pilna nozīme visam tam, kas rāda un aiz sevis atstāj dūmus.

Uguns ir griba.

Tās ceļš ir brīnišķīgs, taču nav pilnīgs.

Ar ZOBENU jūs nocirtīsit visu lieko un paliks tikai būtiskais.

Bet būtību nav tik viegli izdzīvot.

kad būtība atsegta, meklējiet izlīgumu.

  1. Zobenam nepieciešama UGUNS.

Tā rūdās ne tikai tērauds, bet arī griba.

Un griba bez prāta ir bezjēdzīga.

Mīlestība ir akla, egoistiska, bet tikai tā pietuvina un dod jums GAISMU.

Šeit Krakovā atrodas LIELAIS SĀKUMS. Ne tikai čakra, bet pjedestāls, kas nepieciešams „radīšanai”.

Tālāk sekoja vēl daudz kas interesants, bet negribu nenogurdināt lasītājus ar rēbusiem. Viss, ko šeit izstrādājām, reducējās vairākos uzdevumos:

Šovakar nogriežat to, kas jums nav nepieciešams. Tādējādi jūs ar ZOBENU atskaldīsiet savas būtības daļu, kura asiņo, kas rada jums sāpju sajūtu.

Nokratiet nost un sadedziniet, izmantojot UGUNI transformācijai.

Tagad kļuva skaidrs, kāpēc šodien mēs neiekļuvām karaļa pilī, bet apstākļi mūs novirzīja uz šo templi. Šeit aizsākās stara-zobena-uguns cikls. Un šeit tas šodien arī beidzas.

To visu sapratuši, devāmies dievnama pazemē, kur 2007. g. bijām saņēmuši mīklu. Nostājoties uz matricas, mēs saņēmām „FILOZOFU AKMENI”. Sāka pienākt informācija.

FILOZOFU AKMENS ATRODAS KATRĀ NO JUMS. Tagad tas ir pieslēgts.

Izklausās, protams, ļoti konkrēti. Bet ko tas viss nozīmē? Kā to izmantot? Un radās vēl daudzi citi jautājumi.

Ekspedīcija ar to nebeidzās. Parasti tās ir ļoti daudzveidīgas, un vienā ekspedīcijā mēs strādājam pie vairākām tēmām. Tāpat šoreiz —

Čartovskas muzejā tā bija UGUNS,

Vavelas cietoksnī – STARS,

Universitātes muzejā – ZOBENS.

Turklāt mēs attīrījāmies ar sāli raktuvēs, saņēmām padomus no Sv. Benedikta benediktiešu klosterī un atpakaļceļā Lietuvā piedzīvojām teju Apokalipsi. Tādu negaisu savu mūžu nebiju redzējis. Virs mums plaiksnījās zibeņi, dimdināja pērkons, lietus bija tāds, ka tālāk par 5–10 m ceļu neredzējām. Bija sajūta, ka sēžam nevis automašīnā, bet zemūdenē. Viens no dalībniekiem izteica interesantu frāzi: „Zibens pavēlnieks Nikola Tesla nav apmierināts ar to, ka esam saņēmuši „FILOZOFU AKMENI”.

Turklāt mums skaidri parādīja, kas notiek, ja cilvēks ir slinks un nevēlas apvienot visus trīs simbolus – staru-zobenu-uguni. Vārdu sakot, dzīvē nav jāgaida negaiss, kad DABA darīs mūsu vietā. Mums pašiem jāizpaužas tā, lai būtu visas trīs komponentes, un tā jāiegūst rezultāts, kādu gribam.

Ekspedīcijas darba rezultātā mēs ieguvām filozofu akmeni – tā teikt, to, pie kā strādāja viduslaiku alķīmiķi – „DZĪVĪBAS AKMENI”. Noskaidrojām, ka dzīvības akmens ir KATRAM CILVĒKAM.

Lielos vilcienos, ja to iemācīsimies izmantot, cilvēki varēs VECĀS ŠŪNAS PADARĪT PILNVĒRTĪGAS. Un tas nozīmē, ka viņu dvēseles šādi attīrīsies no saviem mīnusiem.

Dzīvības akmens

ļauj kontrolēt katru domu,

palīdz vērst prātu konkrētā virzienā, lai sasniegtu mērķi,

padara cilvēku labāku.

Ekspedīcijas laikā, strādājot ar savām „ĒNĀM”, kā mums bija ieteikts, mēs konstatējām, ka arī KATRA CILVĒKA NEGATĪVS balstās uz trim „vaļiem”: SLINKUMU-EGOISMU-STULBUMU.

Saliekot visu sastrādāto kopā, ieguvām FILOZOFU AKMENI. Tas izskatās šādi:

Nr.SIMBOLIPARAPSIHOLOĢISKĀ INTERPRETĀCIJANOTIKUMU REALIZĒŠANĀSIEDARBINĀŠANA
1.UGUNSDURVISGRIBALAIKSPROVOCĒŠANA
2.ZOBENSATSLĒGASINTELEKTSCILVĒKIPĀRLIECĪBA
3.STARSSLĒDZENESMĪLESTĪBAIZPLATĪJUMSSKAIDROJUMS

 

Un tātad rezumējam! Lasītājs var uzskatīt to par savu eksāmenu, TESTU. Kā viņš tiks galā pats ar sevi, tāda arī būs procentuālā iespēja saņemt „NEMIRSTĪBAS AKMENI”.

  1. Filozofu akmens ir

1.1 GUDRĪBA. Viedais ir cilvēks, kurš pieredzējis vēlmi pēc varas un zelta un palīdz citiem sasniegt šo posmu.

1.2 LAIME. Apgaismots dvēseles, ķermeņa un prāta stāvoklis. Bet GARA izpausmei ir nepieciešama PĀRVARĒŠANA.

1.3 Apgaismības rezultātā periodiski iedegas LAMPIŅA un mēs, daudz ko sapratuši, pārejam nākamajā līmenī.

  1. STARS-ZOBENS-UGUNS galvenajos vilcienos ir TRĪS CILVĒKA PERSONĪBAS ATTĪSTĪBAS STADIJAS.

2.1 Ar STARU cilvēks visu izgaismo un nes GAISMU.

2.2 Ar ZOBENU – konfrontējot veic analīzi. Gluži kā bērni, mēs izmēģinām visu uz zoba. Tā ir cīņa, konflikts, pašapliecināšanās. Vispirms izpratne, un pēc tam pārveidošana.

2.3 Ar UGUNI notiek transformācija, kad cilvēks ir sapratis, ka pienācis laiks radīt, mainīt un uzlabot.

  1. Katrs no šiem trim simboliem – stars-zobens-uguns – sevī nes IZNĪCĪBAS ENERĢIJU. Tikai apvienojot tos visus kopā, sākas RADĪŠANA. Tāpat kā fizikā: lai iedegtos lampiņa, nepieciešams savienot plusu ar mīnusu, tikai tad parādās GAISMA.
  2. Lai ko sacītu mūsdienu psiholoģija, katrs cilvēks balstās uz trim „vaļiem”: GRIBAS (UGUNS) – MĪLESTĪBAS (STARA) – INTELEKTA (ZOBENA).
  3. Lai cilvēka dzīvē kaut kas realizētos, viņam ir „jāpielāgojas”, apvienojot visas trīs sastāvdaļas: LAIKU (STARU) – CILVĒKUS (ZOBENU) – IZPLATĪJUMU (UGUNI).
  4. Lai atvērtu DURVIS uz laimi un gudrību, nepieciešamas ATSLĒGAS (zobens-intelekts-cilvēki).
  5. ATSLĒGAS IR PATS CILVĒKS.
  6. Bet SLĒDZENES, kas pie DURVĪM, ir stars-mīlestība-izplatījums.
  7. Ja cilvēks nesaprot, par ko mēs šeit runājam, vajag PROVOCĒT (uguns), PĀRLIECINĀT (zobens) un IZSKAIDROT (gaisma).
  8. Un palīdzēs mums šajā darbā erceņģelis Mihaēls, kurš pārvalda visus erceņģeļus un svētbildēs redzams ar ZOBENU-STARU-UGUNI rokās.

Dārgais lasītāj, es zinu, ka ir grūti tā uzreiz saprast visu, par ko mēs šeit runājam. Bet iedomājieties, cik smags bija mūsu ceļš, un jums kļūs vieglāk. Mēs jau daudz ko esam izdarījuši jūsu labā.