Publicēts: 2014.12.14 Posted in Jaunumi

Valērijs Paramonovs

Kas sekos Apokalipsei?

Lasītāji atcerēsies, ka Latvijas Parapsiholoģijas un ezoterikas asociācija VALĒRIJA PARAMONOVA vadībā veic ekspedīcijas ar devīzi “Pasaules galam – nē, zelta laikmetam – jā!”.

Atzīmējot savu 25 gadu jubileju, asociācija rīkoja ļoti sarežģītu ekspedīciju, ar kuras materiāliem lasītājus iepazīstinājām jau žurnāla oktobra nu novembra numuros. Šodien – par ekspedīcijas noslēguma posmu.

Klāt jaunais 2015. gads. Latvijas Parapsiholoģijas un ezoterikas asociācija sveic visus, sperot kārtējo soli nākotnē!

Šomēness mēs svinēsim savu 25 gadu pastāvēšanu. Šo gadu laikā esam veikuši 284 pasaules ekspedīcijas un atklājuši daudzus Zemes noslēpumus. Mediji runā par „pasaules galu”, bet mēs ar žurnālu MISTĒRIJA runājam par „tumsas galu” un par to, kas cilvēci sagaida pēc Apokalipses. Oktobra un novembra numuros stāstījām par mūsu 282. ekspedīciju Turcijā. Tā, iespējams, bija viena no sarežģītākajām un veiksmīgākajām ekspedīcijām šī ceturtdaļgadsimta griezumā.

Tiem, kuri nav lasījuši iepriekšējos materiālus, atgādināšu, ka ekspedīcijas galvenais mērķis bija pārkodēt Apokalipses programmu, kuru mūsu civilizācijai uzstādījis apustulis Jānis Patmas salā Grieķijā aptuveni m. ē. 60. gadā. Novembra numurā apstājāmies pie ekspedīcijas 11. dienas notikumiem 2014. g. 16. jūlijā.

Esam septiņi daļinieki, un mums aiz muguras jau 3909 kilometri. Esam nonākuši Pamukkalē, Apokalipses zīmogi noņemti 1., 2. un 7. baznīcai, Apokalipses bultai uzlikti „drošinātāji” un ir iedarbināta „Zelta laikmeta programmas daļa. Zinām, ka Bībeles beigās apustulis Jānis skaidri norāda, kas būs pēc „pasaules gala”. Pēc veselas sērijas dažādu likstu, kas nāks pār mūsu civilizāciju tās muļķības dēļ, seko „Dieva sods pār Bābeli”, „Mesijas triumfs”, „Sātana sasiešana uz tūkstoš gadiem” un „Jaunās Jeruzālemes” celšana.

Pabeigšana : Līdz šai 11. ekspedīcijas dienai bijām jau piedzīvojuši draudus lietot ieroci, neredzamā bumbvedēja Stealth dzinēja troksni, kad tas maksimāli zemu pārlido pār mūsu galvām, bijām pārvarējuši uguni elpojošo kalnu aizsardzības zonu, izjutuši reibinošās, ellišķīgās gāzes iedarbību, izvairījušies no inficēšanās ar holēru un atraduši vienus no „Jaunās Jeruzalemes” vārtiem. Bijām noskaidrojuši Vidusjūras Apokalipsi un noteikuši „Apokalipses bultas” virzienu, izsekojuši četriem „Pastardienas” zirgiem un Lāodikejas baznīcā nonākuši pie Jēkaba kāpnēm.

 

Jēkaba kāpnes

Atgriezušies uz nakti Pamukkalē jau diezgan agri, sākām apkopot ekspedīcijas rezultātus. Ekspedīcija nav tūrisma brauciens, tā ir intensīvs pētniecības darbs, kas norisinās galvenokārt ekstremālos apstākļos. Ja senos laikos iniciācija notika caur nāvi, tad mūsdienās nekas nav mainījies. Daudzās ekspedīcijās arī mums ir nācies iet caur to, un tas var notikt visdažādākajos veidos, piemēram, kad apstākļi spiež veikt izvēli, jo, nobraucot no Alpu pārejas divu km augstumā, ekspedīcijas autobusam nezin kāpēc nedarbojas bremzes. Paši esam izgājuši iniciāciju tā, kā to darījuši mūsu priekšteči. Mēs to brīvprātīgi veicām ekspedīcijā ar nosacītu nosaukumu „Uz pasaules galu” Gruzijas kalnos. Situācija attīstījās visai neparasti. Pētot alu pilsētu Vardziju, viens no dalībniekiem atrada iniciācijas vietu. Iniciācijas būtība – nāves baiļu pārvarēšana, un tas notika vienā no tuneļiem. Klintī, bez jebkāda apgaismojuma, mums pa vienam bija jāiziet caur šo tuneli, neiekrītot aptuvenu 20 m dziļā vertikālā akā, kas atrodas kaut kur, nezināmā vietā tunelim pa vidū. Es gāju otrais aiz Oļega, kurš šo tuneli bija atklājis. Perspektīva, protams, nebija no patīkamākajām. Iekrītot akā, protams, nosistos, bet mums nebija pat laternas. Aklajā tumsā es apdomāju katru soli, nepārnesot ķermeņa smaguma centru uz priekšplānā izvirzīto kāju, kamēr nebiju sajutis klinti zem kājām, bet beigās, kā jau parasti, viss izrādījās daudz vienkāršāk. Izejot no pagrieziena, ieraudzīju, ka aka ir labi izgaismota no baznīcas altāra lejasdaļas un iekrist tajā var tikai aiz paša muļķības. Tātad galvenais šeit bija tas, ka ir jāpārvar nāves bailes, ja nezina situāciju. Es neuzstāju, lai ikviens izturētu šo tuneļa pārbaudi, tikai pajautāju, kurš pats vēlas iziet iniciāciju caur nāvi. Protams, ne jau visi to veica, tomēr tā bija puse no mums, 21 dalībnieka skaita. Runājot par 282. ekspedīciju Turcijā, arī šeit katram bija par ko padomāt pirms izteikt piekrišanu tajā piedalīties. Vai viņš spēs izturēt tik lielu slodzi ar nelielu vai pat nekādu atpūtu? Vai ir gatavs atbildēt par savu rīcību, noņemot 7 Apokalipses zīmogus? Vai ir gatavs piedalīties „Pasaules gala bultas” bloķēšanā? Vai ir gatavs kompetenti darboties, pārkodējot apustuļa Jāņa Apokalipsi? Un kas tās par Jēkaba kāpnēm, pa kurām būs jākāpj? Turklāt faktiski jāiet no nekurienes uz nekurieni.

Ar Jēkaba kāpnēm pirmoreiz saskārāmies 1996. g. Anglijā, kad strādājām ar Čintomani akmeni. Arī tur viss sākās ar leģendu, kura pēc tam materializējās vēsturiskajā Skones akmens bluķī, kas glabājās Vestminsteras abatijā zem troņa, kurā sēžam kronēti teju visi Anglijas valdnieki (skat. MISTĒRIJA, 2014, Nr. 5). Leģendas būtība ir: kad Čintomani akmeni brīvprātīgi no valsts ar trim zvaigznēm (Latvija) atdos valstij ar 7 zvaigznēm, tad uzbūvēs jaunās reliģijas templi. Toreiz, 1996. gadā, pēc mūsu 102. ekspedīcijas angļi to brīvprātīgi atdeva atpakaļ Skotijai, kurai reiz to bija atņēmuši, bet Skotijā akmens bija nonācis no Ēģiptes. Kā vēsta leģenda, tieši uz tā Jēkabs bija nolicis galvu, kad ieraudzīja kāpnes uz debesīm.

Ja 1996. g. darbs materializējās diezgan veiksmīgi, tad 2014. g. ap iegūtajiem rezultātiem nācās krietni vien palauzīt galvas, bet šajā procesā piepeši uzplaiksnīja ļoti interesanta ideja: ja leģendā par Skones akmeni ir diezgan vienkārši atšifrēt valsti ar „trim zvaigznēm”, jo Brīvības piemineklī patiešām ir trīs zvaigznes, tad kura gan ir valsts ar 7 zvaigznēm? Šo gadu gaitā mēs esam aplūkojuši daudzas kandidātvalstis, tostarp arī Krieviju, Izraēlu un pat Oriona zvaigznāju debesīs, kas sastāv no septiņām zvaigznēm, bet līdz pat šai ekspedīcijai vienota viedokļa mums nebija. Tagad esam pārliecināti, ka šī valsts ar 7 zvaigznēm ir Turcija, kurā atrodas 7 Apokalipses baznīcas, un Bībelē ir rakstīts, ka ikviena no tām ir zvaigzne. Tātad mūsu ceļš bija izvēlēts pareizi. Ir jāceļ jaunās reliģijas templis, un 282. ekspedīcija ir 102. ekspedīcijas turpinājums, tomēr neskaidrību vēl daudz. Kur atrodas Jēkaba kāpnes? No kurienes tās nāk un kurp ved? Un vispār, kas tās galu galā ir par kāpnēm?

Apkopojot ekspedīcijas rezultātus, pamazām sāka veidoties kopaina. Norādes deva Lāodikejas Apokalipses baznīcā iegūtā septītā informācija. Jēkaba kāpnes sākas kaut kur šeit! Bet informācijā par to nekas vairāk nebija teikts, tā aplūkoja globālākus jautājumus, tās misiju:

  1. Kāpnes vienas uz augšu (uz debesīm) un uz leju (uz elli).
  2. Gatavo ir maz, kuri zina, kāpēc tās stāv starp kalniem.
  3. Ir elles loki, bet tie ir Jēkaba paradīzes loki.

Turpinājums bija vēl nopietnāks:

  1. Un Jēkaba kāpnes pavērs jums ceļu un būs kā augšā, tā arī apakšā, un viss saplūdīs vienkopus JAUNAJĀ DZĪVĪBAS GRĀMATĀ.

Pamatojoties uz šo informāciju, ekspedīcijas uzdevumi kļuva vēl sarežģītāki. Bija ne tikai jānoņem septiņi zīmogi un jāpārkodē Apokalipses programma uz Zelta laikmetu un jāizveido „Jaunā Jeruzāleme”, bet arī jāsaprot, kas ir „JAUNĀ DZĪVĪBAS GRĀMATA”. Un tālāk arvien nopietnāk! Paaugstinājās atbildības mērs un runa jau bija par uguns kristībām, kas tajā visā ietilpa:

  1. Jums dota iespēja pieskarties pārmaiņām, kas drīz notiks. Un katru apdedzinās Dievišķa liesma, nolaižoties no Debesīm. Un jūs kļūsit tādi, kādi esat. LAIKA SKAITĪTĀJS SĀK DARBOTIES.

Laiks nenovēršami skrēja uz priekšu. Bija skaidrs, ka pirms pusnakts mēs šos rēbusu neatminēsim. Rītdiena būs kārtējā grūtā diena, tāpēc liku pārtraukt darbu.

Kādi ir 6., 5., 4. un 3. baznīcas noslēpumi?

  1. jūlijs,
  2. diena ceļā

No rīta devāmies uz 6. Apokalipses baznīcu. Šeit, tāpat kā visur citur, parādījās binaritāte (duālisms). Kamēr meklējām baznīcu, kāda veca, bet nudien raganai līdzīga sieviņa iebelza mūsu automašīnai ar nūju. Nesapratām, ko tas nozīmē. Apstājāmies, lai pārbaudītu automobili, taču bojājumu nebija. GPS kā vienmēr neko nelīdzēja, un arī labas kartes mums nebija. Sākām iztaujāt vietējos, līdz kāds puisis uzsēdās uz motorollera un aizvadīja mūs līdz baznīcai. Lai nu ko sacītu par musulmaņiem, bet viesmīlība viņiem ir svēta lieta.

Arī Filadelfijas Apokalipses baznīcā mēs ieguvām interesantu informāciju. Lūk, kāds bija tās noslēpums:

  1. Šeit gadsimtu hronikas un telpas atbrīvošana no grēka.
  2. Ja trūkst vienas detaļas, attēlu nesaliksi.
  3. Esat nonākuši līdz analīzei.

Neko pārdabisku mēs nesajutām un laika trūkuma dēļ „analīzi” atlikām uz vakaru. Šai dienai paredzēts ļoti apjomīgs darbs – jāpārvar 475 kilometri kalnos un jāveic darbs četrās Apokalipses baznīcās. Pēc tam mēs ķērāmies pie kārtējā Apokalipses zīmoga noņemšanas. Iepriekšējās trijās baznīcās iegūtā pieredze, kā arī izstrādātā algoritma matrica ļāva samazināt pārkodēšanas laiku.

zont1Tā mēs nonācām pie 5. Apokalipses baznīcas Sardos. Šīs baznīcas noslēpumi vislabāk atklājās iegūtajā informācijā:

  1. Šeit ir pārvaldības zižļi. Šeit ir vadība un kontrole. Diženums nav apjomos, bet daļu harmonijā.
  2. Samērīgums ir daļu izpausmes pastāvīgums.
  3. Diženums ir gara izpausme.

Tas, ka šeit atrodas „pārvaldības zižļi”, nav nekāds pārsteigums, jo šī ir centrālā baznīca Apokalipses septiņu baznīcu (skat.1.attēlu) kopā, un tā atrodas uz „Apokalipses bultas” (skat.1.attēlu).

Pārkodējuši 5. Apokalipses baznīcu, devāmies tālāk. Apokalipses 4. baznīca Tiatīrā mums atklāja savus noslēpumus bez jebkādām problēmām. Šķiet, ka tomēr bijām atraduši atslēgu šiem noslēpumiem:

  1. Un jūsu priekšā atvērsies nākamās durvis.
  2. Atrodiet šeit ziedu. Tajā mīt laiks un enerģija. Šis simbols nesīs jums veiksmi.
  3. Veiksme – tas nozīmē: vienkārši dzīvot, nestrīdēties ar sirdi, ticot un saklausot visus tos, kuri ir blakus un visur citur.
  4. Zvaigzne, kas parādās ziedā. Centrālajā Oriona tauriņformas „brošiņā”.

Šī pēdējā kontaktinformācija stāsta par baznīcas saikni ar Oriona zvaigznāju, bet centrālā zvaigzne Oriona tauriņformas „brošiņā” ir pie mums Latvijā, Baldone.

Savukārt 3. Apokalipses baznīca Pergamā nepadevās viegli, un tās noslēpums atklājās šādi:

  1. No šejienes paveras ceļš uz citiem avotiem un spēkiem.

Šī ekspedīcija izrādījās tik revolucionāra, ka brīžam radās aizdomas, vai tik te nav dezinformācija, un vai mūs nav skārusi lepnības problēma.

Pergama ir vieta, kur izgudrots pergaments. Mēs to novērtējām kā vietu, kur dots papīrs Zelta laikmeta Bībelei. Uz pārbaudes jautājumiem šeit ieguvām samērā konkrētas atbildes:

  1. Jaunā Bībeles būtība ir vienkārša – tā nav rakstiska. Kam gan tik daudz vārdu. Dievs runā citādi. Viņš neizmanto vārdus, tas ir cits līmenis.
  2. Reiz jau Dievs atnāca un teica savu vārdu pasaulei. Kā skanisku pestīšanas žestu nedzirdīgajiem. Kā gaismu tunelī neredzīgajiem. Veltīgs mēģinājums izglītot. Viņu nesadzirdēja un nesaredzēja. Un Bībeli, kas nonāca pasaulē, pēc būtības tā arī neizlasīja.

 

Šīs atbildes, kā redzams, bija diezgan stingras. Parasti, kad mūs slavē, pret to izturamies piesardzīgi, jo slavēšana mēdz uzjundīt lepnumu. Šī informācija bija viscaur konkrēta, kritiska un skaidra. Atkal ir kaut kas, par ko palauzīt galvu.

Noņēmuši zīmogus visām septiņām Apokalipses baznīcām, ap pusnakti apstājāmies, lai pārlaistu naktī Vidusjūras krastā. Noguruši un apmierināti ar darbu un tā rezultātiem, devāmies pie miera.

 

  1. jūlijs,
  2. diena ceļā

zont2Labi izgulējušies, turpinājām analizēt paveikto. Ne viss vienmēr iet gludi. Pēc labi padarīta darba piedzīvojām arī nepatikšanas. Pludmalē mums sarīkoja skandālu, jo bijām paņēmuši gultas, kas nepieder mūsu viesnīcai. Izpeldoties jūrā, atbrīvojāmies no mīnusa enerģijas. Pirms došanās tālāk nolēmām izanalizēt, vai visu esam darījuši pareizi. Apokalipses kodu un tā bultu bijām nobloķējuši ar trīskāršu drošību: pārkodējot apustuļa Jāņa iedarbināto matricu, ap 7 Apokalipses baznīcām uzceļot „Jauno Jeruzālemi” (skat.2. attēlu) un „degošo ērkšķu krūmu”.

Degošais ērkšķu krūms

Kad radās jautājums, kādu papildus „drošinātāju” izmantot, izrādījās, ka tā ir „Degošā ērkšķu krūma” ikona. Šī ikona ir viena no populārākajām pareizticīgo pasaulē. Laikposmā no 16. līdz 19. gadsimtam šo brīnumdarītāju svētbildi pielūdza kā aizsargu pret dabas katastrofām, sevišķi pret ugunsnelaimi. Kā zinām no Bībeles, Noasa dzīves laikā Tas Kungs cilvēkiem uzsūtīja iznīcinošus plūdus un teica, ka nākamās būs „kristība ar uguni”, tāpēc šī ikona – aizstāve pret uguni – mūsdienās ir ideāli piemērota.

Tās pamatā ir Bībeles stāsts par degošu, bet nesadegošu krūmu, ko Mozus ieraudzīja Sīnaja kalnā. Kad Mozus tuvojās krūmam, Dievs viņam vēlēja izvest ebreju tautu no Ēģiptes uz apsolīto zemi. Tam sekoja 10 bauslības galdiņi un norādes, kā būvēt „Derības šķirstu”. Ceļot „Jauno Jeruzālemi”, 64074909_neopalimaya20kupina31pagātni nekādā gadījumā nedrīkst ignorēt. „Degošā ērkšķu krūma” ikonai, starp citu, ir astoņstaru zvaigznes forma, un to veido divi laukumi: viens zaļā – dabiskā augu valsts – krāsā, otrs sarkanā
– uguns krāsā. Kopumā tā ir astoņstaru zvaigzne. Atgādināšu, ka mūsu Auseklis arī ir astoņstaru. Reliģijā un ezoterikā šī zvaigzne simbolizē harmonisku matērijas un gara savienošanos, bet numeroloģijā un matemātikā tā ir bezgalība, proti, neierobežota pasaulsradīšana. Un vēl – nepārtraukta kosmisko enerģiju darbība. Ikonā attēlotajai Dievmātei rokās redzam kāpnes 45º leņķī ar septiņiem pakāpieniem, tāpēc tā lieliski noderēja mūsu darbam. Lūk, „Jēkaba kāpnes”, kas ved no Apokalipses baznīcas Lāodikejā uz baznīcu Pergamā! Tieši šo ceļu mēs iepriekšējā dienā arī bijām veikuši.

Analizējot saņemto informāciju, darba gaitā konstatējām, ka esam uz pareizā ceļa un viss ir labi padarīts. Lūk, ko mums teica par ikonas izmantošanu:

  1. „Degošais ērkšķu krūms” – tās ir zīmes, ar kurām jāstrādā.
  2. Drošinātājs ir gatavs. Svētvieta atzīmēta. Kā spogulis tā parāda to, kas nav vajadzīgs.
  3. Degošais krūms stāv sardzē.

Bet attiecībā uz „Jauno Jeruzālemi” pats visinteresantākais bija:

  1. zont3„Jaunajā Jeruzālemē” galvenais likums – VISS IR VISĀ.
  2. Jo „viss ir visā” nozīmē” – ko sēsi, to pļausi.
  3. Šajā reizē izveidotas robežas.
  4. Vārti neielaidīs netīrus cilvēkus, bet tikai tos, kas ir ticības pērles.
  5. Jums palīdzēja Mēness un Saule, kas aizsargāja jūs dienu un nakti. Tikai krēslā jūs bijāt viens pret vienu.

Izanalizējuši šo informāciju, sapratām, ka nopietnas kļūdas neesam pieļāvuši un varam doties tālāk.

  1. jūlijs,
  2. diena ceļā

Šodien nolija pirmās lietus lāses šīs ekspedīcijas laikā. Vakarā izbraucām uz Stambulu. Nepārtraukti sastrēgumi. Pāri Bosforam kustība neiespējama. Pārdesmit kilometrus veicām pusstundā. Tādi nu ir civilizācijas labumi.

Stambula ir briesmīga pilsētu. Ne tikai tāpēc, ka netiekam uz priekšu, bet, ubagojot naudu, zem riteņiem metas sievietes un bērni. Vakarpusē apmetāmies trešās – Marmora jūras krastā.

  1. jūlijs,
  2. diena ceļā

Šodien visiem devu iespēju atpūsties. No viesnīcas neizgājām ne soli. Peldējāmies, sauļojāmies. Tikai vakarā, kad bija apnicis laiskoties, turpinājām ekspedīcijas rezultātu analīzi.

Analizējot paveikto darbu, pakavējāmies pie dažiem aspektiem.

  1. Jūs esat septiņi cilvēki, un tas ir pats piemērotākais skaits šim darbam. Vieglāk pieslēgties svarīgām funkcijām, ritmiem un struktūrām.

Te nu man, protams, jāsaka liels paldies šiem cilvēkiem, un būs tikai godīgi, ja nosaukšu viņu vārdus: Ludmila Timofējeva, Ludmila Paramonova, Veronika Pogumirskaja, Jānis Kalniņš, Aleksandrs Noviks, Valērijs Trafimovičs un šo rindu autors Valērijs Paramonovs.

Un vēl mazliet no mums adresētās informācijas:

  1. Jūs stāvat triju ceļu krustojumā. Trīs atdzimšanas ceļi – tā ir trīsvienība.
  2. Tiks atklāti jūsu DNS pavedieni, mainīsies šūnu augšana.

Šī pēdējā informācija mūs kārtējo reizi satrauca. Nāksies pārbaudīt. Tad sekoja interesanti ieteikumi:

  1. Ikvienam ir sava unikālā ATSLĒGA. Kalniem viena, jūrai, Saulei cita, bet pārvietojas viss kopā, veidojot lauku.
  2. Jo viss, kas atrodas pazemē, ir Mēness ietekmē. Laika atpakaļ skaitīšana un likteņa lejupslīde.
  3. Atlanti nav nekur aizgājuši. Jāpanāk viņu samērotība ar hiperborejiešiem. Tad norims kari un izpaudīsies likumi.
  4. Ar Lemūriju šodien nekas vēl nebeidzas.
  5. Arktīda iedzīvināja likumu, bet likums izpaužas tikai caur formu. Toreiz mūsu forma vēl nepastāvēja.
  6. Hiperborejieši kļuva par likuma izpausmes turpinājumu. Tādējādi arī izveidoja ATSLĒGAS.

Pēdējās četras informācijas ir patiesi interesantas.

Kā jau no ezoteriskiem avotiem zināms, mēs esam piektā civilizācija uz Zemes. Ārieši. Pirmā civilizācija bija Arktīda, otrā Hiperboreja, trešā Lemūrija un ceturtā – Atlantīda. Interesants ir šo civilizāciju funkciju izkārtojums:

  1. Arktīda iedarbināja likumu.
  2. Hiperboreja caur formu radīja ATSLĒGAS.
  3. Lemūrija – te nu nekas nav saprotams.
  4. Atlantīda pauž agresiju līdz pat mūsdienām.

Kopumā šī informācija var kalpot par pamatu. Kamēr starp Hiperboreju, kura atradās Krievijas ziemeļos, un atlantiem, angliski runājošajiem pārstāvjiem, nebūs savstarpējas sapratnes, kari turpināsies.

  1. jūlijs,
  2. diena ceļā

Nostrādājuši divas dienas Stambulā, atbrīvojām viesnīcu un braucām uz lidostu.

Trīs reizes mēģinot, beidzot izdevās atdot atpakaļ noīrēto busiņu. Kā jau parasti, bez problēmām neiztikām. Pasažieri bija ieņēmuši vietas, lidmašīna sāka pacelšanos, bet tad pēkšņi pagriezās un brauca atpakaļ. Galvā šaudījās dažādas domas par iespējami notiekošo, bet tad skaļrunī paziņoja, ka visiem jāpaliek savās vietās. Lidmašīnai esot jānovērš tehniskas kļūmes. Remonta procedūra aizņēma apmēram stundu.

Pēc otrā mēģinājuma beidzot izlidojām un 16.30 bez problēmām nilaidāmies Rīgā. 282. ekspedīcijā bija beigusies. Astoņpadsmit dienu laikā bijām nobraukuši 5202 kilometrus. Priekšā darbs pie ekspedīcijas analīzes, asociācijas divdesmit piecu gadu jubileja un gatavošanās nākamajai ekspedīcijai. Tai jābūt Antarktīdā.

Tātad, kas slēpjas aiz šīs Apokalipses?

Jau Rīgā, pēc atgriešanās no ekspedīcijas, uzdūrāmies Nāves jūras tīstokļiem, kas 1947. g. atrasti Nāves jūras piekrastē. Šie manuskripti ilgu laiku bija turēti slepenībā. Kopumā ņemot, tie ir Bībeles pirmavots. Ja Bībele ir rakstīta ap m. ē. 200.g., apustuļa Jāņa Apokalipse aptuveni 60. gadā, tad Nāves jūras tīstokļi datējami aptuveni ar 200. gadu p.m.ē.

„Kara tīstoklī” teikts gandrīz tas pats, ko pauž apustulis Jānis, – ka gaidāmo „Pasaules galu” iezīmēs smagas nelaimes, kam sekos milzu cīņa starp Gaismu un Tumsu, bet Gaismas spēku uzvara būs neizbēgama. Tad turpmākie notikumi ir specifiski un konkrēti: šī konfrontācija ilgs 40 gadus. Cīņā piedalīsies gan cilvēki, gan eņģeļi, un tai būs trīs posmi: pirmais posms ilgs 6 gadus, otrais – 5 gadus, bet trešais – 29 gadus.

Citā manuskriptā ar nosaukumu „Tempļa tīstoklis” ir stāstīts par „Jaunās Jeruzālemes” izveidošanu. Tajā aprakstīts nākotnes Templis, kuru Jeruzālemē uzcels „pēdējās dienās”, un tas stāvēs ķēniņa Hēroda laikā būvētā „necienīgā” tempļa vietā. Nākotnes tempļa izmēri ir pārsteidzoši, tas būs viens no pasaules brīnumiem.

Šajā tīstoklī, tāpat kā apustuļa Jāņa darbā, dotas skaidras norādes par jaunā tempļa izmēriem. „Tempļa tīstoklī” ietverta arī virkne likumu, kas paredzēti, lai uzturētu Jaunā Tempļa (Jaunās Jeruzālemes) svētumu.

Un tā, gluži negaidot, mūsu darbs kārtējo reizi bija saņēmis apstiprinājumu. Kā jau teicu, saskaņā ar Bībeli „Jaunā Jeruzāleme” nav KVADRĀTS, bet KUBS, un, ja paraugāmies uz Zemi, kur tad īsti ir šis kubs? Var pieņemt, ka viens tāds ir Mekā. Tieši tur atrodas musulmaņu pasaules svētnīca Kaaba, un tās nosaukums tulkojumā no arābu valodas nozīmē KUBS.

Celtniecības vietu tam esot norādījis erceņģelis Gabriēls. Pirms došanās mūsu 282. ekspedīcijā uz Turciju bijām saņēmuši informāciju, ka šajā ekspedīcijā mūs pavadīs erceņģelis Gabriēls.

93190387_kaabaPamatojoties uz iepriekš minēto, nonākam pie trim ļoti svarīgiem secinājumiem:

Kaaba ir mēģinājums veidot „Jauno Jeruzālemi”, tāpēc kubveida templī nevienu neielaiž.

Islāms radās vēlāk par kristietību, gandrīz 600 gadus vēlāk. Un tieši tādēļ, lai iezīmētu KUBU (Jauno Jeruzālemi).

Kaabas svētnīcas ziemeļaustrumu stūrī ir ievietots akmens, kuru esot atnesis erceņģelis Gabriēls, lai templi būtu vieglāk būvēt. Stāsta arī, ka akmens esot eņģelis, kas nolaidies no debesīm un pārakmeņojies, bet Pastardienā viņš atdzīvošoties un kalpošot kā ticīgo aizstāvis.

Par šo akmeni var runāt arī kā par meteorītu un vienu no Čintomani akmens atlūzām.

Un tātad — rezumēsim!

Apokalipse nebūt nav vienkāršs gadījums:

  1. Tai noņemti septiņi zīmogi.
  2. Uzbūvēta „Jaunā Jeruzāleme”.
  3. Iesācies Zelta laikmets,
  4. Tiem, kuri pārgājuši Zelta laikmetā, atklājas parapsiholoģiskas spējas:

4.1.Gaišredzība (cilvēki vienmēr zina, ko darīt un kas sekos pēc tam).

4.2. Atmiņas par iepriekšējām inkarnācijām (zemapziņas atklāsmes).

4.3. Domu nolasīšana (vairs nav jāmelo) utt.

  1. Pasaules binaritāte un mīnusa lauka funkcija saglabājas kā drošinātājs.
  2. Cilvēks atteiksies no patērētāja attieksmes dzīvē un dabā.
  3. Vairs nebūs nepieciešamības pēc egoisma un slinkuma.
Поделиться:
Share on Facebook
Facebook
Share on VK
VK
Email this to someone
email